Pērnā gada pēdējā Saeimas sēdē vien ar trīs balsu pārsvaru deputāti lēma saglabāt ieceri Valsts kontrolei piešķirt tiesības piedzīt nelikumīgi izšķērdēto valsts naudu no amatpersonām.
Par strīdīgo normu izslēgšanu no likumprojekta balsoja gandrīz visi ZZS un ''Saskaņas'' deputāti, kā arī septiņi ''Vienotības'' pārstāvji,
taču pārējie bija pret, atturējās vai balsojumā nepiedalījās. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāsta, ka likums jau šobrīd nosaka atbildību amatpersonām par pretlikumīgu valsts naudas iztērēšanu, taču līdz reāliem sodiem šādas situācijas parasti nenonāk:
"Mēs redzējām, ka šīs likuma normas nedarbojas, un līdz ar to bija šis Valsts kontroles skatījums, priekšlikums. Tajā pašā laikā Valsts kontrole vienmēr ir teikusi – ja ir labāki risinājumi, vēl citi veidi, kā šīs normas iedarbināt, mēs vienmēr esam gatavi konstruktīvam dialogam un domāt par to, lai normas strādātu, ja ir bijusi klaji nelikumīga rīcība un ir zaudējumi."
Uz pēdējo, izšķirošo lasījumu ZZS deputāti atkal iesnieguši priekšlikumu izslēgt no likumprojekta Valsts kontroles tiesības piedzīt nelikumīgi iztērēto valsts naudu. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan norāda, ka partijai nav vienotas nostājas par Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu.
Brigmanis: "Tas jautājums vēl līdz galam nav izdiskutēts. Es nerunāšu pret vai par šo jautājumu, kamēr viņš nav mums pašiem frakcijā izdiskutēts, jo mēs redzam, ka deputāti dažādi balso."
Tikmēr visi Nacionālās apvienības deputāti iepriekšējā balsojumā atbalstīja Valsts kontroles tiesības piedzīt nelikumīgi iztērētos publiskos līdzekļus. Deputāts Imants Parādnieks gan uzsver, ka nedrīkst ierēdņus sodīt par jēgpilniem, bet likuma burtam ne vienmēr pilnībā atbilstošiem lēmumiem:
"Lai nebūtu tā, ka viens departaments vai daži cilvēki faktiski pieņem graujošus lēmumus priekš ierēdņiem. Jautājums, kuri tad vispār būs gatavi jebko darīt, pat ja tas ir no lietderīguma viedokļa pamatoti, bet no normatīvo aktu viedokļa diskutējami. Tā kā konceptuāli jā, bet ir jāizvērtē - kā, lai tas uz trešo lasījumu būtu gana korekts."
Visdrīzāk, izšķirošā balss galīgajā lasījumā par Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu būs ''Vienotībai'', taču partija šajā jautājumā ir sadrumstalota, stāsta frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
"Bažas no līdzšinējās prakses, ka visdrīzāk tās cietējas būs kādas nelielas pašvaldības, nevis lielie pārkāpēji kā Rīgas brīvosta vai tamlīdzīgi. Šis ir viens no viedokļiem. Un otrs ir, protams, ka Valsts kontrolei šobrīd tas ir viens no tādiem publiskajiem pārmetumiem, ka ir ļoti daudz skaļu paziņojumu un pēc tam praktiski nekāda rezultāta. Tā kā acīmredzot pirms nākamā lasījuma frakcijā šīs diskusijas turpināsies, bet varu apstiprināt, ka vienota viedokļa nav."
Āboltiņa uzskata, ka drīzāk būtu jānodrošina, lai jau tagad iestādes savā starpā labāk sadarbotos un par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem atbildīgos sodītu tie, kam jau ir šādas pilnvaras.
