Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Varētu pārskatīt Ķīļa ideju par padomju veidošanu augstskolās; Rīgas universitātes ir pret

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Tramps un viņa radītais apjukums republikāņos, ASV un pasaulē

Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par politiķu dalību sabiedrisko mediju padomē

Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par politiķu dalību sabiedrisko mediju padomē

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir reformas priekšvakarā. Kultūras ministrija (KM) gatavo plānu, kā par televīzijas un radio viļņiem atbildīgo iestādi sadalīt. Šobrīd padome gan aizstāv valstij piederošo sabiedrisko mediju intereses, gan regulē komerciālo mediju tirgu. 

Par šo uzdevumu pretrunu runāts jau gadiem, un beidzot valsts nolēmusi to atrisināt. Galvenais jautājums – kā nākotnē izskatīsies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārvaldības modelis un cik liela ietekme tajā būs politiskajām partijām. 

"Diemžēl paniski tiek piesauktas bažas par vēlmi nostiprināt politisko ietekmi. Bez pamata komentēta politiķu atmiņa, kura piemirsusi par sabiedriskā medija uzdevumiem. Maz ir izskanējuši analītiski un konstruktīvi viedokļi. Es vēlos atgādināt, ka likums paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, finansiālo patstāvību un pienākumu darboties sabiedrības interesēs," ar šādiem vārdiem pirms dažām nedēļām Saeimas deputāte Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) iesāka konferenci par sabiedrisko mediju pārvaldību citās Eiropas valstīs. 

Uz konferenci Saeimas Sarkanajā zālē bija ieradušies pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Vācijas, lai skaidrotu savu valstu modeļus.

Baltijas valstīs atšķirīgi uzraugi

Latvijai vislīdzīgākais ir Lietuvas piemērs, kur sabiedrisko mediju uzraugs cieši piedalās mediju uzņēmumu pārvaldībā. Lietuvas Radio un televīzijas padome lemj par sabiedrisko mediju attīstības stratēģiju, programmu struktūru, kā arī uzrauga, kā sabiedriskie mediji izpilda tiem dotos uzdevumus. Kamēr Latvijas NEPLP darbojas pieci cilvēki, Lietuvā padomē ir 12 locekļi, no kuriem četrus ieceļ Valsts prezidents, četrus parlaments, ieskaitot divus opozīcijas ieceltus locekļus, un vēl četrus ieceļ sabiedrību pārstāvošas organizācijas – Lietuvas Zinātnes padome, Izglītības padome, Radošo mākslinieku asociācija un Lietuvas Bīskapu konference. Paši politiķi padomē nestrādā.

Tikmēr Igaunijā sabiedrisko mediju pārvalde seko Zviedrijas piemēram. Katra Igaunijas parlamentā iekļuvusī partija deleģē vienu savu pārstāvi padomē, taču vēl četri padomes locekļi ir mediju eksperti. Igaunijas sabiedrisko mediju padomes funkcijas ir daudz mazākas nekā Lietuvā vai Latvijā, stāsta Tallinas Universitātes Mediju inovācijas un digitālās kultūras izcilības centra vadītājs Indreks Ibruss.

"Ļoti līdzīgi, kā tas notiek Zviedrijā, padome neiesaistās sabiedrisko mediju ikdienas darbā. Likums nosaka, ka padome sanāk reizi divos mēnešos, un galvenais uzdevums ir reizi gadā apstiprināt attīstības plānu un budžetu.

Politizācija padomē noteikti ir, jo tajā strādā politiķi. Taču padome nelemj par saturu. To dara Igaunijas sabiedrisko mediju valde. Padome izskata budžetu un vispārējo virzienu," atzina Ibruss.

Citās valstīs sabiedrisko mediju pārvalde ir nodalīta no tirgus regulatora. Latvijā šobrīd visu dara viena padome. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne norāda, ka tā ir Latvijas īpatnība.

"Latvijas modelis atšķiras tādējādi, ka vienai padomei ir ārkārtīgi plašas funkcijas, ļoti liela ietekme uz elektronisko mediju vidi, un tā jaunveidojamā atsevišķā padome sabiedriskajiem medijiem būtu pietuvošanās tai parastajai praksei, kāda ir citās valstīs, kur ir viena padome, kas nodarbojas ar sabiedriskajiem medijiem, un tad dažāda tipa regulatori, kas tehniskos jautājumus regulē, parasti tā ir licencēšana. Un tā var nebūt padome. Tā var būt aģentūra vai kāds cits veidojums," norāda Rožukalne.

Vairāki padomes sastāva varianti

Plānu, kā tieši sadalīt NEPLP, šobrīd izstrādā KM. Īpaša uzmanība šobrīd ir pievērsta tam, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju padomes locekļu sastāvam, stāsta KM Mediju nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

"Tas, uz ko mēs šobrīd acīmredzami ejam, ir šīs padomes sastāva paplašināšana ar lielāku sabiedrības pārstāvniecību un arī profesionālās ekspertīzes pārstāvniecību.

Vai tie būtu politiķu deleģēti pārstāvji vai paši politiķi, tas ir pilnīgi atvērts jautājums. Noteikti varam solīt to, ka mēs nāksim ar scenārijiem, kas iekļauj dažādus variantus," teica Putnis.

Visdrīzāk, sabiedrisko mediju padomē būs lielāks locekļu skaits nekā NEPLP līdz šim. Putnis vēl izvairās nosaukt laiku, kad konkrēti piedāvājumi varētu būt gatavi diskusijām Saeimā.

Tomēr iezīmēti ir vairāki sabiedrisko mediju padomes sastāva varianti. Pirmais ļautu politiskajām partijām deleģēt savus pārstāvjus, taču otrais variants atļautu pašiem politiķiem ieņemt vietas padomē. Pastāv arī trešais variants – saglabāt esošo kārtību padomes locekļu iecelšanā, taču padomi paplašinot ar sabiedrisko grupu pārstāvjiem.

Tieši politiķu loma sabiedrisko mediju pārvaldībā līdz šim ir bijis apspriestākais jautājums saistībā ar NEPLP reformu. Par reformu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Laizāne iepriekš ir atbalstījusi politiķu klātbūtni padomē. Viņa uzskata, ka politiķi varētu viens otru uzmanīt, un tādā veidā saturā neviens nespētu iejaukties. Tikmēr citu koalīcijas partiju vadītāji ir skeptiski.

Neredz pašus politiķus padomē

"Mēs diemžēl neesam sasnieguši tādu demokrātijas briedumu, lai mēs spētu izvērtēt, kur sākas un beidzas mūsu politiskās intereses jeb mūsu partijas politiskās intereses," stāsta "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, norādot – parlamenta deputāti nav spējīgi paši uzņemties sabiedrisko mediju pārvaldību. Tajā pašā laikā Āboltiņa uzskata, ka politiķi spētu deleģēt profesionāļus mediju padomei, kā tas bija ierasts pirms 2012.gada.

"Ir valstis, kas nebaidās no politiķiem. Mums jebkurš profesionālis, tiklīdz viņš ir politiķu iecelts, kļūst par politisko ielikteni. Tādi mēs esam. Bet tā saucamais Ēlertes-Mūrnieces modelis, kurš ir šobrīd, izrādījās daudz neefektīvāks kā bija tas modelis, kas bija līdz tam, kurš bija praktiski analogs tam, kā strādā Centrālā vēlēšanu komisija – katrs politiskais spēks virza uz šo komisiju profesionāļus. Manuprāt, viņi ļoti labi tiek galā ar sistēmu, vēlēšanu organizāciju.

Manuprāt, arī daudz labāk NEPLP tika galā, kad katrs politiskais spēks varēja virzīt locekļus. Šobrīd es tiešām gribu vēlreiz teikt – neesmu slēpusi savu kritisko attieksmi pret NEPLP darbību," atzina Āboltiņa.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neuzskata, ka sabiedrisko mediju padomē vietas būtu jāatvēl pašiem politiķiem. Tāpat nevajadzētu arī ļaut katram spēkam tieši deleģēt savu pārstāvi. Brigmanis iesaka saglabāt esošo NEPLP locekļu iecelšanas kārtību.

"Ir bijušas dažādas šīs padomes. Es atceros tad, kad tīri partijas savā laikā ir vienojušās – tāds cilvēks būs deleģēts no tāda politiskā spēka, tāda un tāda, un tad nobalso, un tādi viņi ir. Es vairāk esmu par šīs esošās kārtības turpināšanu, kāda ir pašreiz, kad cilvēki piesakās, viņi startē, viņi tiek izvērtēti, un tad viņi tur nokļūst," teica Brigmanis.

Politiķi vienisprātis par NEPLP sadali

Lai gan esošās NEPLP locekļu iecelšanas kārtības mērķis bija padarīt padomi pēc iespējas profesionālāku, tik un tā locekļiem ir vajadzīgs politiskais atbalsts, lai Saeima par tiem nobalsotu. Tā kā pietiek ar vairākumu, koalīcijas partijas savā starpā var sarunāt, kurus locekļus padomē iecelt. Brigmanis atzīst, ka pilnībā no politiskajām interesēm izvairīties nevar.

"Nu, cik viņš [padomes loceklis] katrs ir bijis motivēts vai kaut kā saistīts ar politisko spēku, tas ir cits jautājums.

Diez vai mēs galīgi apolitisku cilvēku mūsu valstī varam atrast. Bet tā klaji, lai partija deleģētu kādu konkrētu savu cilvēku, es domāju, ka tas nav pareizi un tas nebūs tā," noteica Brigmanis.

Atšķirīgs skatījums gan ir Nacionālajai apvienībai. Atvērta idejai par politiķu līdzdalību sabiedrisko mediju padomē ir ne tikai Inese Laizāne. Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka par to var diskutēt. Viņš uzsver, ka partijai galvenais ir nodrošināt, lai padomē būtu pārstāvētas sabiedrības intereses, un Saeimā ievēlētajām partijām ir dots sabiedrības mandāts.

"Tāda prakse pastāv, un tas ir viens no modeļiem, kas ir jādiskutē. Tajās valstīs, kur tas pastāv, tad pārstāvniecība ir politiskajām partijām tajā skaitā, un citām lielām nevalstiskām organizācijām, un no politiskajām partijām tad tās būtu visas parlamentā pārstāvētās partijas ar mērķi sekot tam, lai medijs ietur politisko neitralitāti, jo pārstāvētas ir visas ievēlētās partijas, tad, protams, veidojas zināms līdzsvars," uzskata Dzintars.

Par to, ka NEPLP ir jāsadala, politiķi ir vienisprātis. Sabiedrisko mediju padome varētu saglabāt visas esošās NEPLP funkcijas saistībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Tātad sabiedrisko mediju padome atbildēs par sabiedriskā pasūtījuma uzticēšanu medijiem un uzraudzīs, vai tas tiek izpildīts.

Domas dalās par sabiedrības pārstāvjiem

Šā brīža NEPLP loceklis un bijušais padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants ir pārliecināts – politiķiem nedrīkst ļaut lemt par sabiedrisko pasūtījumu. "Ja ir modelis, kurā tiešā veidā piedalās politiķi, tad nekādā ziņā šeit nevar būt runa par sabiedriskā pasūtījuma izstrādi. Tad sabiedriskā pasūtījuma izstrāde ir jāpārceļ pilnībā uz Latvijas Televīziju un Latvijas Radio."

Dimants uzskata, ka nevajadzētu aizrauties ar revolucionārām idejām. Viņaprāt, šobrīd padomes regulējums ir labs, un vajadzētu tikai sadalīt funkcijas divām institūcijām.

Politiķu līdzdalībai padomē nopietnu argumentu neesot. Vienīgais sistēmas trūkums Dimanta vērtējumā ir tas, ka padomes locekļus ieceļ Saeimas koalīcija, nevis visas parlamentā tikušās partijas.

"Es domāju, ka mums ir tuvu ideālam tas regulējums. Izņemot to, ka ir diemžēl šeit valdošās koalīcijas pārstāvniecība padomē. Es to nekad neesmu slēpis, es to saku jau kopš 2012.gada februāra. Tur ir tā problēma. Jāiet ir Somijas ceļš, acīmredzot, ka ir konsensuāls lēmums, un nevar veidot pašu šo procesu, balstoties uz valdošo koalīciju, kā tas tika darīts 2012.gadā," sprieda Dimants.

Dimants arī ir skeptisks par iecerēm sabiedrisko mediju padomē iecelt sabiedrības grupu pārstāvjus. Viņaprāt, sabiedrības līdzdalība padomē jau ir nodrošināta NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes veidolā. Tajā darbojas 20 dažādu organizāciju pārstāvji, kas konsultē NEPLP locekļus. Tomēr Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītāju Robertu Putni tas nepārliecina.

"Sabiedriskā konsultatīvā padome nav likumā atrunāta sastāva ziņā. Mums ir NEPLP, kas pasaka, kāda veida organizācijām tur būs būt, un tad arī viņas tur ir, un principā ir ļoti liela līdzdalības atkarība no paša NEPLP, un nevar runāt, ka tur ir kāds leģitīms mehānisms, kādā sabiedrība tiek pārstāvēta," norādīja ministrijas pārstāvis.

Bažījas par Polijas un Ungārijas kursu 

Putnis arī uzsver, ka lēmumi par sabiedrisko pasūtījumu nenozīmē iejaukšanos mediju redakcijās. Pasūtījums un izpildījums esot divas nošķirtas lietas. Tādēļ politiķu dalība sabiedrisko mediju padomē neesot jāuztver kā iejaukšanās saturā. Skeptiskāka gan ir mediju eksperte Anda Rožukalne.

"Kā cilvēki, neko daudz nesaprotot, tagad vadīs ļoti lielus uzņēmumus, vai varbūt nākotnē vienu lielu kopīgu uzņēmumu?

Tā vienīgā atbilde, redzot ik pa laikam gan atklāti, gan slēptā veidā politiķu vēlmes ietekmēt saturu – tas būtu leģitimizēts veids, kā varētu ietekmēt.

No otras puses, es uzskatu, ka šīs runas ir pietiekami nekonkrētas, ka tas ir tāds izmēģinājuma vēstījums, kur tiek testēts, vai izies cauri šī ideja, vai kāds noticēs vai uzķersies. Mēs tagad piedalāmies tādā testā," sprieda mediju eksperte.

Rožukalne uzskata, ka padomē ir jāstrādā pēc iespējas profesionālākiem cilvēkiem ar pieredzi mediju jomā. Pietuvinot mediju pārvaldību politiķiem, Latvija iestātos Polijas un Ungārijas ieņemtajā kursā, kur valsts vadītāji cenšas aizvien vairāk koncentrēt varu savās rokās.

Par to, ka Latvijas politiķiem mediju regulēšana ir svarīga, liecina jau pērn Kultūras ministrijas paspārnē izveidotā Mediju politikas nodaļa, uzskata Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

"Jau pats tas Kultūras ministrijas nodaļas nosaukums "Mediju politika" liecina, ka mediju politika ir neatņemama politikas sastāvdaļa. Tāpēc tā politiķu līdzdalība tajā vai citā formā būs. Cita lieta, ka ir jānodrošina pozīcijas, opozīcijas un sociālo grupu, nevalstisko organizāciju jeb pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība un līdzdalība. Manā uztverē - tas jautājums Latvijā nav atrisināts," sacīja Skudra.

Tieši sabiedrības interešu aizstāvību Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītājs Putnis min kā vienu no galvenajiem mērķiem NEPLP reformai. Kultūras ministrija drīz plāno valdībā virzīt arī mediju politikas pamatnostādnes tuvākajiem pieciem gadiem. Paralēli NEPLP reformai, pamatnostādnēs iekļauta arī mediju atbalsta fonda izveide, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus, kā arī ilgtspējīga sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa izstrāde.

Politiķi kā finanšu interešu aizstāvji?

Par to, kādi ir argumenti politiskākai uzraudzības padomei, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, diskutējā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, esošās Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Dulevska un NEPLP Konsultatīvās padomes locekle Baiba Strautmane.

Raidījumā “Krustpunktā” Laizāne, aizstāvot politiķu veidoto padomi, skaidroja, ka padome, kura būtu pārstāvēti politiķi, nodrošinātu lielāku atklātību arī budžeta izskatīšanas jautājumos. Piemēram, politiķi no pozīcijas un opozīcijas pieskatītu viens otru un neļautu izteikt tukšus solījumus par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, pēc tam to nepiešķirot.  Laizāne arī skaidroja, ka nedomā bāzes ikgadējo finansējumu, bet gan papildu finansējumu projektiem un attīstībai.

NEPLP Konsultatīvās padomes locekle Baiba Strautmane gan raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka, spriežot par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, politiķi, šķiet, aizmirsuši, ka sabiedrisko mediju budžetu vajadzētu veidot neatkarīgi automātiskā procesā – ar abonentmaksām, iezīmētu daļu no kāda nodokļa vai kā citādi, bet tā, lai politiķiem nebūtu teikšanas par to, cik iedos vai neiedos medijiem, atkarībā no tā, vai politiķiem patīk vai nepatīk  saturs.

 Tikmēr  NEPLP  priekšsēdētāja Aija Dulevska  atgādināja, ka līdz šim daudz runāts par to, kas būtu padomes sastāvā, bet pārāk maz uzmanības pievērš tam, ko tieši šī padome darīs. Viņasprāt, padomei būtu jāuzrauga mediju darbs, jāieceļ valdes, bet tai nevajadzētu ietekmēt saturu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti