Koalīcija atgriežas pie jautājuma par partiju finansējuma palielinājumu

Koalīcija atgriezusies pie jautājuma par valsts budžeta finansējuma palielināšanu politiskajām partijām, pastāstīja premjera pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

"Pašreiz Latvijā ir tāda situācija, kur no visām trim Baltijas valstīm valsts atbalsts partiju darbībai ir vismazākais - reizes piecas mazāks, nevis par pāris procentiem. Tā mēs, teiksim, zaudējam tieši uz demokrātisko procesu, tā kā tur virzīsimies uz priekšu. Mums jāizdomā, kurš būtu pieņemamākais un atbilstošākais modelis, esot Eiropas Savienības dalībvalstij, kā stiprināt partiju darbību, un arī finansiāli, kas nozīmē mazināt atkarību no dažādiem sponsoriem.

Es pašreiz varu tikai paust savu viedokli, es domāju, ka šis jautājums, tāpat kā daži citi, nav tālāk atliekams.

Jautājums ir par to, kurā budžetā iekļaujams - vai jau nākamā gada vai aiznākamā gada budžetā, domājot par nākošajām vēlēšanām. Bet es domāju, ka šīs summas nav lielas, jo, ja mēs skatāmies kopumā uz to, cik partijām būtu jāsaņem, tam nevajadzētu atstāt ļoti lielu iespaidu uz budžetu. Bet tas ir mans personīgais viedoklis," stāstīja Pabriks.

Viņš vēl neiedziļinājās tajā, kādi būs kritēriji politiskajām partijām, pretendējot uz finansējumu. Arī par aptuvenām naudas summām, kuras partijām varētu piešķirt, politiķis vēl neņēmās runāt.

Šo jautājumu plāno skatīt koalīcijas attīstības komitejā, lai izvēlētos labāko modeli.

Pabriks minēja, ka papildu naudu vajadzētu paredzēt nākamajā vai aiznākamajā gadā, bet lēmumu par finansējumu varētu pieņemt jau rudenī.

KONTEKSTS:

Pašlaik valsts finansējums tiek piešķirts partijām, kuras Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% balsu. Finansējumu piešķir uz četriem gadiem, un tas tiek izmaksāts pa daļām četras reizes gadā. Par katru saņemto balsi partijai pienākas 71 cents. Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika noskaidrots, ka kopumā politiskās partijas no valsts budžeta četru gadu laikā saņems vairāk nekā 2,3 miljonus eiro.  

2015. gadā Saeimā tik virzīta iniciatīva dubultot valsts finansējumu politiskajām partijām, bet jau pirmajā lasījumā tā tika noraidīta. Šogad izskanējis arī piedāvājums ieviest fiksētu summu partiju pamatfunkciju nodrošināšanai. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piedāvā līdztekus jau esošajam finansējumam par vēlēšanās saņemtajām balsīm partijām piešķirt naudu arī par biedru skaitu.

Politoloģe Iveta Kažoka iepriekš izteikusies, ka valsts finansējums partijām ir jāpalielina, lai tās varētu strādāt profesionāli un tām nebūtu izmisīgi jāmeklē privātais finansējums. Viņa uzsvēra, ka Latvijā partijām piešķirtais finansējums ir desmit reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs.

Politisko partiju finansēšanas modeļa izmaiņas nav iespējamas ātrāk kā no 2020. gada, jo šā gada budžetā nav ieplānota nauda valsts finansējuma palielināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti