Stingru drošības pasākumu ieviešanas primārais mērķis ir pasargāt pret Covid-19 nevakcinēto sabiedrības daļu no inficēšanās un novērst katastrofu veselības aprūpes sistēmā, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja veselības ministrs.
Koalīcijas sanāksmē atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai, ar primāro mērķi pasargāt nevakcinēto sabiedrības daļu no inficēšanās un novērst katastrofu veselības aprūpes sistēmā. Premjers sasauc Krīzes vadības padomi, speciālisti gatavos priekšlikumus izlemšanai. https://t.co/2LCq2VHFVP
— Daniels Pavluts (@pavluts) October 4, 2021
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") otrdien, 5. oktobrī, sasaucis Krīzes vadības padomi, speciālisti gatavos priekšlikumus izlemšanai. Šāds lēmums pieņemts pēc ekspertu uzklausīšanas par Covid-19 izplatības pieaugumu un strauji pieaugošo slimnīcu noslodzi.
Valdības vadītājs sacīja, ka rīt būs zināms, kādi būs piedāvājumi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Taču mērķis ir audzēt vakcinācijas pret Covid-19 aptveri,
tāpēc valdība varētu atgriezties pie ieceres maksāt par Covid-19 poti un rīkot Covid-19 vakcinācijas loteriju, no kā valdība iepriekš atteicās.
"Es pieļauju, ka vēlreiz varētu atgriezties pie šiem, varbūt arī citiem jautājumiem, jo mūsu pamatmērķis ir veicināt vakcinācijas aptveri. Nekas cits mums nevar palīdzēt. Ir tikai divi veidi, kā iegūt imunitāti. Viens ir saslimt, bet tas nes sev līdzi ļoti nopietnus riskus, ka var smagi saslimt, nonākt intensīvajā terapijā un vēl trakāk. Otrs veids ir vakcinēties," sacīja premjers.
Kas ir Krīzes vadības padome?
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Avots: Valsts kanceleja
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) norādīja, ka JKP rosinās radikāli mainīt vakcinācijas organizāciju. Ministra ieskatā vakcinācija ir jāstimulē, uzrunājot seniorus – ejot pie viņiem uz mājām un pēc katras potes samaksājot par vakcinēšanos pret Covid-19.
Pēc Bordāna sacītā, labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) jau vasarā rosināja ieviest maksājumu par vakcinēšanos 20–50 eiro apmērā. "Iespējams, par šādām summām tagad arī varētu runāt," sprieda ministrs. Tāpat būtu jādomā par valsts pārvaldē strādājošo obligātu vakcināciju pret Covid-19.
Savukārt veselības ministrs, runājot par to, kādi varētu būt stingrie drošības pasākumi, kā piemēru minēja – tie publiskie pasākumi, kas iepriekš bija iecerēti "dzeltenajā režīmā", proti, pieejami tiem, kas ir pārslimojuši Covid-19, vakcinējušies vai ir negatīvs tests, tomēr būtu jānodrošina "zaļajā režīmā", proti, jābūt pieejamiem vien personām, kas pārslimojušas Covid-19 vai kas ir vakcinētas.
Klātienes pasākumiem lielā mērā jābūt pieejamiem tiem, kas ir pārslimojuši Covid-19 vai vakcinējušies, uzskata ministrs.
Ministru prezidents aicināja visus, kuri var strādāt attālināti, vienoties ar darba devēju un pāriet uz attālinātu darbu. Tāpat Kariņš aicināja publiskās vietās nēsāt aizsargmasku neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav vakcinēta pret Covid-19.
Veselības ministrs atzīmēja, situācija saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā pasliktinās un šāda tendence turpināsies. Saskaņā ar ekspertu prognozēm stacionēto skaits tuvāko divu nedēļu laikā varētu dubultoties. Tāpat tuvāko nedēļu laikā nāksies izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā.
Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pastāstīja, ka otrdien, 5.oktobrī, lēmumi par ierobežojumiem vēl netiks pieņemti, bet šonedēļ varētu tikt sasaukta vēl viena valdības sēde, lai lemtu par to.
Taujāts par konkrētiem ierobežojumiem tirdzniecībā Vitenbergs pastāstīja, ka Veselības ministrija piedāvājot divus scenārijus: ieviest pirmās nepieciešamības preču sarakstus vai grupēt veikalus pēc lieluma un attiecīgi lielākos veikalus ļaut apmeklēt tikai ar Covid-19 sertifikātiem. Viņaprāt, neviens no šiem piedāvājumiem nevarētu mazināt epidemioloģiskos riskus: “Jo tad cilvēki vienkārši tiktu sastumti uz daļu no veikaliem.”
Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā vairāk uzticēties komersantiem, ļaujot viņiem pašiem izvēlēties starp ierobežojumiem “zaļajā”, “dzeltenajā” vai “sarkanajā” darbības režīmā.
KONTEKSTS:
Valdība pagājušajā nedēļā lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši Covid-19vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu.
Tikmēr ekspertu grupas vērtējumā ar šiem ierobežojumiem nav pietiekami saslimstības straujā pieauguma apturēšanai. Nekontrolēts saslimstības pieaugums radīs neizturamu slodzi gan valsts veselības aprūpes sistēmai, gan nodarīs būtisku kaitējumu tautsaimniecībai liela skaita darba ņēmēju pārejošas darba nespējas dēļ.
1. oktobrī veselības nozarē izsludināja paaugstinātas gatavības stāvokli. Tas nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami. Savukārt pirmdien, 4. oktobrī, ārstu organizācijas izplatīja paziņojumus, prasot valdību nekavējoties ieviest stingrus pasākumus Covid-19 ierobežošanai.
