Trešdien Linda Liepiņa viesojās raidījumā “Viens pret vienu” un stāstīja, ka Latvijā nekas daudz nav mainījies – ja viņa apkalpotu klientus tā, kā VID apkalpo uzņēmējus, viņai nāktos slēgt savus restorānus.
Pirms raidījuma tā veidotāji aicināja valsts institūcijas komentēt uzņēmējas šā gada martā sūtīto atklāto vēstuli par situāciju uzņēmējdarbības vidē Latvijā.
Atbildēs iestādes atkārto, ka pilda likumus un īsteno valdības politiku, kāda tā ir, cenšas arī daudzas lietas uzlabot, bet daudziem labiem nodomiem, kā parasti, trūkst naudas, jo uzņēmējdarbības uzsākšanas joma naudas sadalē nav bijusi prioritāte.
“Viens pret vienu” un lsm.lv piedāvā iepazīties ar fragmentiem un pilnām iestāžu atbildēm:
VID atbildē vairākkārt uzsver, ka novērtē klientu viedokli un ka šāda “atgriezeniskā saite ir ļoti būtiska un svarīga”, jo tā palīdz apzināt trūkumus un turpināt darbu pie to novēršanas. VID norāda uz līdz šim paveikto, bet arī piebilst, ka “ir valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valdības noteikto nodokļu politiku”.
“Un būtiska, bieži vien pat izšķiroša loma ir tam, cik lielā mērā valdības noteiktā nodokļu politika stimulē uzņēmējdarbību vai gluži pretēji – uzliek tai papildu administratīvo slogu, tādējādi arī palielinot nodokļu administrēšanai nepieciešamos resursus un izmaksas,” atzīst dienests.
Uzņēmējas vēstule par uzņēmējdarbību un valsts institūciju darbu Latvijā un Igaunijā.doc
Lejuplādēt54.5 KB
Centrs par konstatēto pārkāpumu noformēja aktu, jo to paredz likums. Taču tas nav sods, bet brīdinājums un izskaidrojošs darbs, tāpēc “mītu radīšana par iestādes uzsvērto sodīšanas funkciju kaitē iestādes veiksmīgai sadarbībai ar sabiedrību un latviešu valodas aizsardzībai kopumā”.
Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Guna Paidere piekrīt, ka “ne tik daudz prasībām ir nozīme, cik attieksmei”. “Taču vienlaikus novērojam, ka valsts pārvaldes kopējā attieksme pret uzņēmējiem nemainās un tam spilgts apliecinājums ir vēlme uzņēmumu reģistrācijas procesā ieviest uzņēmēju anketēšanu,” atzīst Paidere.
Viņa arī pauž, ka daudzas prasības ir domātas lielākajiem uzņēmumiem, un ne visiem mazajiem uzņēmumiem tās ir saprotamas. UR ir redzējums, kā bez normatīvo aktu izmaiņām uzlabot šo situāciju, bet tam ir nepieciešamas investīcijas IT risinājumos. Taču pašlaik ne valsts budžeta, ne ERAF finansējuma sadalē uzņēmējdarbības uzsākšanas joma nav bijusi prioritāte.
“Pašlaik investīcijas var salīdzināt ar ceļu būvniecību – mēs varam tikai aizlāpīt bedrītes, bet nevaram uzliet jaunu asfaltu. Un, ja nav šī labā ceļa, tad nevaram gaidīt ne investorus, ne mūsu pašu cilvēku aktivitāti,” atzīst UR vadītāja.
UR gan uzsver, ka maksimāli piedāvā pakalpojumus ar e-parakstu, bet nereti paši uzņēmēji to neizmanto.
Ekonomikas ministrija (EM) savukārt, komentējot Lindas vēstuli, norāda, ka izprot uzņēmējas bažas un neapmierinātību attiecībā uz grūti izprotamām normām un administratīvām prasībām. EM izklāsta līdz šim īstenotos un plānotos pasākumus Latvijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, uzņēmēju konsultēšanai, e-risinājumu ieviešanai un pretimnākšanai nodokļu jomā.
