Labrīt

Garie pārgājieni Latvijā kļūst arvien aktuālāki

Labrīt

Ko Rīgai sola "Jaunā Saskaņa" un Jānis Kuzins

Ko Rīgai sola KPV LV un Ralfs Nemiro?

Ko Rīgai sola «KPV LV» un Ralfs Nemiro?

Partija "KPV LV", startējot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, grib pievērsties gan dzīvojamo namu iekšpagalmu attīstīšanai, gan novērst pašvaldības kapitālsabiedrību funkciju uzticēšanu ārpakalpojumā, gan sola uzklausīt rīdzinieku domas galvaspilsētas dzīves uzlabošanā. Sabiedriskās domās mērījumu dati gan liecina, ka atbalstīt "KPV LV" ar savu balsi vēlēšanās gatavi gaužām maz vēlētāju.

Partijas vēsture

Ko Rīgai sola «KPV LV» un Ralfs Nemiro?Jānis Kincis
    Pirms četriem gadiem dibinātā partija "KPV LV" 2017. gadā startēja vairāku pašvaldību vēlēšanās, arī Rīgā. Toreiz tās pirmais numurs galvaspilsētas kandidātu sarakstā bija tagadējais Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Tolaik Zakatistovs startēja ar vairākiem ļoti asiem un emocionāliem uzstādījumiem par prioritātēm galvaspilsētā. Ieskatam fragmenti no priekšvēlēšanu debatēm Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 2017. gada 31. maijā.

     

    "Lai Rīga augtu kā skaista un plaukstoša vieta, kur cilvēki grib dzīvot. Lai mēs tur tiktu, nauda ir jādala vairāk bērnudārziem un mazāk mega projektiem. Domāsim par cilvēku, nedomāsim par betonu. Šobrīd Rīgas lielās partijas lielās ar mega projektiem, viņi lielās ar betonu un dzelzsbetonu! Cilvēks, nodokļu maksātājs ir pats pēdējais rindā!" pauda Zakatistovs.

    Atis Zakatistovs piedalās partijas "KPV LV" biedru sapulcē Rīgas Kongresu namā, 2017. gada 11. februārī

    "KPV LV" saraksta līderim tolaik bija arī plāns, kā izvairīties no tādām nebūšanām kā ieilgusī un daudz apspriestā Krišjāņa Barona ielas atjaunošana Nila Ušakova ("Saskaņa") valdīšanas laikā.

    "Esam domājuši, ka vajadzētu iepirkumos uztaisīt melno sarakstu ar uzņēmumiem, kas nedrīkst piedalīties nākamajos iepirkumos. Ja viņš slikti būvējis Brīvības ielu, viņš slikti būvēs arī Valdemāra ielu," klāstīja Zakatistovs.

    "KPV LV" Rīgas domē gan neiekļuva, jo par to nobalsoja 3824 cilvēki jeb nedaudz virs pusotra procenta vēlēšanu dalībnieku. Toreiz, saskaitot plusiņus un svītrojumus vēlēšanu zīmēs Rīgā, Zakatistovu apsteidza Linda Liepiņa, kuras priekšvēlēšanu aktivitātes un dalība diskusijās noteikti nebija tik plašas kā kolēģim. Pašlaik Liepiņa jau ir to vairāku Saeimas deputātu vidū, kuri pametuši "KPV LV" frakciju un pašu partiju.

    Kad šogad kļuva skaidrs, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas šogad patiešām notiks, "KPV LV" sākotnēji cerēja uz ideju par kopīgu sarakstu ar vēl kādām partijām. Tas neīstenojās, turklāt partijas kongresā ievēlētā valde juridisku nianšu dēļ izrādījās lemt nespējīga, un "KPV LV" jau atmeta plānu startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Taču, kad vēlēšanas pārcēla uz augusta beigām, "KPV LV" bija izdevies pārvēlēt valdi, kas jūnijā tomēr lēma: partija startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un visai drīz nosauca mēra kandidātu – Ralfu Nemiro, kurš, zaudējot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, no ekonomikas ministra kabineta jau bija atgriezies Saeimā.

    Attēlā Ralfs Nemiro

    Partijas idejisko piedāvājumu saraksta līderis pieteica ar domu par drošības situācijas uzlabošanu Rīgā, pašvaldības funkciju plašāku uzticēšanu pašu darbiniekiem, nevis ārpakalpojumā, kā arī dzīvojamo ēku iekšpagalmu uzskaistināšanu.

    "Ir jāuzlabo iekšpagalmi, ar ko saistās arī tautas sports. Atceros savu bērnību, kad dienām ilgi spēlēju bumbu iekšpagalmos.

    Tas arī tagad ļautu bērniem izņemt no rokām telefonus un dzīvot veselīgāk," klāstīja Nemiro.

    Partijas kandidāti

    Līdzās Nemiro "KPV LV" saraksta augšgalā ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Projektu nodaļas vadītāja Jūlija Stare. Vēl nesen viņa strādāja Latvijas Universitātē, taču iesniedza atlūgumu, kad nepiekrita Izglītības un zinātnes ministrijas nu jau ar tiesas lēmumu noraidītajiem centieniem nepieļaut universitātes rektora Indriķa Mūrnieka pārapstiprināšanu amatā.

    Ceturtais kārtas numurs uzticēts uzņēmējam SIA "MetPro" vadītājam Vasilijam Nilovam, kurš cer uzrunāt krievvalodīgo elektorātu. "KPV LV" pieteikusi gandrīz pilnīgu sarakstu ar 61 no 63 deputātu kandidātiem, tajā ir daudz uzņēmēju, tomēr lielākais vairums plašākai publikai nav zināmi.

    Attēlā Krišs Lipšāns (no kreisās), Ralfs Nemiro, Jūlija Stare un Vasilijs Nilovs, 2020. gada 29. jūnijā

    Kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma 7. jūlijā līdz jūlija beigām "KPV LV" sevis reklamēšanā ieguldījusi jau 68 000 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija.

    "KPV LV" vadītājs Zakatistovs īpaši uzsvēris, ka partija spējusi atkratīties no pagātnes rēgiem Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema, tāpēc izredzes šajās vēlēšanās vērtē augstu.

    Tomēr vismaz pašlaik aktīvā reklamēšanās partijas potenciālo atbalstītāju loku nav kāpinājusi virs 1,5%, liecina pēc sabiedrisko mediju pasūtījuma organizētā SKDS aptauja.

    Partijas piedāvājums

    "KPV LV" programmā pirms ārkārtas vēlēšanām rīdzinieks uzrunāts uz "tu" un iedrošināts, ka ar viņa palīdzību un līdzdalību vēlēšanās partija mazinās maksājumu slogu un veidos taisnīgu mājokļu un enerģētikas politiku. Papildulīdzekļus zemo algu palielināšanai, pabalstiem un pakalpojumiem izdošoties iegūt, atsakoties no ārpakalpojumiem, kuru aizsegā šobrīd milzīgi līdzekļi, piemēram, namu apsaimniekošanā aizplūstot privātiem uzņēmumiem. "KPV LV" saredz iespēju vienkāršot Rīgas attīstības plānošanu, kurā patlaban viena ierēdņa darbu darot pieci. Tāpat nodokļu maksātājiem solīta skaidra informācija par pakalpojumiem un to patiesajām izmaksām.

    Partijas programmā gan nav ne vārda par rīcību ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, par atlaižu politiku sabiedriskajā transportā, vai par Rīgas apzaļumošanu un citiem lielai vēlētāju daļai būtiskiem un interesantiem tematiem. Par sabiedriskā transporta atlaidēm Nemiro gan izteicies, ka diez vai visiem pensionāriem būtu samērīgi saglabāt bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā – lielo pensiju saņēmēji bez tām varētu arī iztikt.

    Dokumenti

    Pilna "KPV LV" atbilde uz jautājumiem par Rīgas budžetu

    Lejuplādēt

    13.88 KB

    Latvijas Radio saņēma arī "KPV LV" pārstāvju atbildes par to, kā plāno noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā apmēram miljarda eiro līmenī un kā šo miljardu sadalītu, gatavojot nākamā gada budžetu.

    Atbildē par nākamā gada budžeta sadalījumu pa prioritātēm, kam būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu, tabula ar konkrētiem aprēķiniem gan nesekoja.

    Mēra amata kandidāts Ralfs Nemiro intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nosaukt konkrētus skaitļus pagaidām ir pārsteidzīgi, jo ievēlēšanas gadījumā būs jāsadarbojas ar citām partijām. "Definēt prioritātes, manuprāt, ir lietderīgāk, jo tad varam iezīmēt, uz kuru virzienu mēs vairāk skatāmies," piebilda Nemiro. 

    Viņš uzsvēra, ka būtiskākais ir tas, ka Rīgas dome ilgstoši esot strādājusi nesaimnieciski. "Ja mēs skatāmies uz lielajiem projektiem, tad liela daļa naudas, kas, ja būtu paredzēta šādiem projektiem, Rīgai nemaz nav apgūta. Izrādās nauda ir, tikai nemāk paņemt," uzsvēra Nemiro.

    Taujāts, ar kurām partijām varētu sadarboties Rīgas domē, Nemiro sacīja: "Ministra amatā man ir sanācis iepazīt diezgan dažādus cilvēkus, tajā skaitā daudzus no tiem, kas kandidē. Es drīzāk redzu atsevišķus cilvēkus, kuri ir ļoti spējīgi, kas tiešām var sadarboties, ir spējīgi uzņemties attiecīgus amatus, jo ir izpratne. Dažus es arī nepazīstu. Būtu diezgan pārsteidzīgi teikt, lūk, ar šiem mēs sadarbosimies. Jāpaskatās, kas vispār var uzņemties darbu." 

    Ralfs Nemiro – vizītkarte

    Ralfs Nemiro – vizītkarteJānis Kincis
      Ralfs Nemiro dzimis 1981. gadā. Ieguvis maģistra grādu jurisprudencē, pašlaik ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs. Šajā amatā nokļuva pēc tam, kad šopavasar bija spiests aiziet no ekonomikas ministra amata, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nepagarināja viņam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Uz jautājumu, kāpēc tā noticis, Nemiro vairākkārt atbildējis, ka nevar to komentēt atbilstoši SAB norādēm.

       

      2017. gada jūnijā Nemiro no partijas "KPV LV" saraksta ievēlēja par Jelgavas novada domes deputātu. Savukārt 2018. gada oktobrī Nemiro no "KPV LV" saraksta tika ievēlēts 13. Saeimā.

      Nemiro jau iepriekš bijusi darba pieredze valsts pārvaldē. No 2001. gada līdz 2002. gadam viņš bijis jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet no 2002. gada līdz 2003. gadam bijis jurists Ekonomikas ministrijā. Pēc tam kā jurists strādājis uzņēmumā "Darts Gard", bet no 2004. gada viņš bijis advokāts zvērinātu advokātu birojā "Ludis Sakne".

      Bijis sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks&Vilders", kā arī ieņēmis SIA "ECB Assets" valdes locekļa amatu.

      Pagājušā gada 19. jūnijā Nemiro pieņēma lēmumu atcelt valsts AS "Latvenergo" padomi. Par izveidotās pagaidu padomes vadītāju kļuva Nemiro domubiedrs un padomnieks, bijušais darba partneris Pāvels Rebenoks, taču viņa vadītā pagaidu padome visai drīz atkāpās līdz ar publisko ažiotāžu.

      Vēlēšanu rezultāti

      Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      Provizoriskais mandātu sadalījums

      Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
      12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
      10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
      7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
      5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
      4 vietas Jaunā konservatīvā partija
      4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti