Labrīt

Ko Rīgai sola KPV LV un Ralfs Nemiro?

Labrīt

Bauskas pilskalna estrādē notiks festivāls "Zobens un lemess"

Ko Rīgai sola "Jaunā Saskaņa" un Jānis Kuzins

Ko Rīgai sola «Jaunā Saskaņa», Kuzins un Kargina?

Partija ar pretenciozo nosaukumu "Jaunā Saskaņa" ir dibināta pirms diviem gadiem. Datu bāzē "Lursoft" teikts, ka tās darbības mērķi ir sindikālisma ekonomikas modeļa ieviešana. Sindikālisms ir sociālisma novirziens, kas pieprasa, lai ekonomikas sistēma valstī tiktu veidota tā, ka uzņēmumi pieder to strādniekiem.

Ko Rīgai sola «Jaunā Saskaņa»?Edgars Kupčs
    "Jaunās Saskaņas" sākotnējais nosaukums bija "Par alternatīvu", bet pārsaukta tā tika pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viens no partijas dibinātājiem ir uzņēmējs un valūtas maiņas firmas "Marika" līdzīpašnieks Juris Žuravļovs, kura kontā ir vairākas izveidotas partijas. Žuravļovs savulaik medijos salīdzināts ar odiozo Krievijas provokatoru Vladimiru Žirinovski. Deviņdesmitajos gados pabijis Latvijas miljonāru sarakstā.

     

    Tagad viņa firmai gan pārāk veiksmīgi neklājas, jo ar darbībām vērtspapīru, valūtas maiņas un dārgakmeņu tirgū tā pērn apgrozīja 136 000 eiro, bet gadu noslēdza ar 42 000 eiro zaudējumiem. Firmas prezidente ir Žuravļova sieva Marika, un abiem ir arī pasena pieredze Rīgas domē. Gadsimtu mija arī bijusi Žuravļovu politiskās veiksmes izskaņas laiks, un ar nostalģiju par padomju laikiem un kādreizējā Sociālistiskās partijas šefa un Rīgas galvas Alfrēda Rubika slavēšanu pie rīdzinieku balsīm pietiekamā apjomā vairs nav izdevies tikt.

    Jaunākajā socioloģiskā aptaujā, ko SKDS veica pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma, "Jaunā Saskaņa" tika ievietota pirmo reizi. Izvērtējot visu aptaujāto pilsoņu atbildes, redzams, ka "Jaunā Saskaņa" pēc tiem saņemtu 3,4% atbalstu. Tiek lēsts, ka ar ambiciozo nosaukumu partija atņēmusi daļu vēlētāju "Saskaņai", kas gan arī Rīgā piedzīvojusi neveiksmes.

    "Jaunās Saskaņas" valdē ir arī mazāk zināmā Glorija Jonāne un bijušais Jūrmalas domnieks Jānis Kuzins, kas ikdienā ir "Radio PIK 100" un "Radio Jūrmala" galvenais redaktors.

    Kuzins un Žuravļovs ir bijuši arī vienīgie "Jaunās Saskaņas" ziedotāji, kas partijai kopā atvēlējuši ap 3600 eiro.

    Partijas "Jaunā saskaņa" pārstāvis Juris Žuravļovs (no kreisās) piedalās sarakstu secības, kādā sakārtojamas zīmes iecirkņos un kura saraksta zīme būs virspusē, izlozē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, 2020. gada 22. jūlijā

    Pieminēšanas vērts ir fakts, ka nesen "Jaunā Saskaņa" zaudēja tiesā, gribēdama panākt, lai tiek atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis. Partijas ieskatā bijuši nesamērīgi ierobežojumi, kuru dēļ turklāt nevarēja savākt parakstus tautas balsojumam par Saeimas atlaišanu.

    Politiskā spēka līderi

    "Jaunā Saskaņa"' nav spējusi nokomplektēt pilnu Rīgas domē ievēlamo 60 deputātu amatu kandidātu sarakstu. Sarakstu "Jaunā Saskaņa" iesniedza ar 63 kandidātiem, bet vēlāk Rīgas vēlēšanu komisija izslēdza 6 kandidātus. 57 kandidātu vidējais vecums ir virs 50 gadiem, tie lielākoties ir vīrieši, un kā tautību "latvietis" norādījusi tikai ceturtā daļa.

    Partijas pirmais numurs ir juriste Tatjana Kargina, kas kā pašreizējo nodarbošanos ir norādījusi strādāšanu "Jaunajā Saskaņā", bet viņas amats tur esot "Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte".

    Otrā vieta sarakstā ierādīta Marikai Žuravļovai, kas sevi Centrālajā vēlēšanu komisijā pieteikusi kā biedrības "Dzintarkrasta serviss" vadītāju. Šī biedrība apsaimnieko dienas centru un pansionātu "Liepa" Rīgā. Žuravļova plašāk zināma kā reiz veiksmīgās vērtspapīru mijējas kompānijas "Marika" prezidente, un savas firmas ziedu gados vīra Jura Žuravļova partijām ziedojusi vairāk nekā 15 000 eiro. Pats Juris Žuravļovs sarakstā ieņem pēdējo vietu.

    "Jaunās Saskaņas" trešais numurs ir 51 gadu vecais Igors Meļņikovs, kas, pateicoties darbam iekšlietās, partijas programmā sevi tagad var pieteikt kā pensionāru. Bijis deputāts 10. un 11. Saeimā, pirms sešiem gadiem pameta "Saskaņu", bet vēlāk neveiksmīgi kandidējis uz Rīgas domi, Saeimu un Eiropas Parlamentu. Ārpus politikas Meļņikovs ticis vainots miesas bojājumu izdarīšanā savam kaimiņam Jūrmalā, bet viņa ģimenes uzņēmums sodīts par elektrības zagšanu un nodokļu nemaksāšanu.

    Sarakstā redzams arī uzņēmējs Andrejs Ņilovs, kas iepriekš Saeimā gribēja tikt no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. No "Jaunās Saskaņas" uz Rīgas domi kandidē arī Centra partijas valdes locekļi Dainis Grabovskis un Edvīns Puķe, kā arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe.

    Partijas piedāvājums

    "Jaunās Saskaņas" piedāvājums rīdziniekiem sola pārtikušu dzīvi, bet pirmkārt sola veikt auditus Rīgas domē un tās uzņēmumos un draud ar lietu nodošanu prokuratūrai. Tad sākas labumu sadaļa.

    Partija atbalstīs elektrības ražošanu ar tā sauktajām zaļajām iekārtām, samazinot komunālo maksājumu slogu. Sabiedriskais transports bez maksas būs visiem, turklāt izveidošot jaunu uzņēmumu, lai pilsētniekiem piedāvātu lētu elektrisko mikrotransportu. Visi skolēni ēdīs bez maksas, visiem bērniem būs vieta bērnudārzos, kur varēs mācīties katrs sev tīkamā valodā. Mājas cels tik strauji, ka mājokļu pietikšot visiem. Veidošot pašvaldības aptiekas, kur zāles būs lētākas. Nekustamā īpašuma nodokli pirmajam mājoklim atcels, bet par pirmo piedzimušo bērnu maksās tūkstoti eiro, pabalstu trīskāršojot par trešo bērnu. Savukārt ar nodokļiem neapliekamais minimums katram būs tūkstotis eiro.

    Partija aizliegs nojaukt pieminekļus, acīmredzot ar to pirmkārt domājot diskusijām apņemto tā saukto Uzvaras pieminekli.

    Savā vēlēšanu programmā "Jaunā Saskaņa" nemin, kur daudzajiem labumiem ņems naudu un kādi tēriņi tiem būs vajadzīgi. Partija Latvijas Radio īsi paskaidroja, ka pašreizējo ap viena miljarda eiro Rīgas budžetu tā spēs noturēt par spīti pandēmijas ietekmei. "Jaunā Saskaņa" nav ieviesusi nekādas izmaiņas Rīgas šā gada budžeta izdevumu sadaļās, vienīgi atteikusies no iemaksām finanšu izlīdzināšanas fondā, kurā Rīga sākotnēji šā gada laikā grasījās iemaksāt 64 miljonus eiro. Fonds esot lieks, jo teritoriālās reformas mērķis ir, ka visi novadi spēs sevi uzturēt paši, norāda partija.

    Mēra amata kandidāta vizītkarte

    Mēra amata kandidāta vizītkarteEdgars Kupčs
      Juriste Tatjana Kargina, iespējams, ir ambiciozākā no visiem mēra amata kandidātiem, jo viņa kā pašreizējo nodarbošanos ir norādījusi strādāšanu "Jaunajā Saskaņā", un viņas amats ir "Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte".

       

      Kargina plašāk zināma ar faktu, ka līdz 2006. gadam bija kādreizējā baņķiera Valērija Kargina laulātā. "Parex bankas" ziedu laika labumi acīmredzot tika arī viņai, ļaujot tikt pie miljonāres statusa.

      Taču tas nav bijis uz ilgu laiku. Pirms septiņiem gadiem Karginu notiesāja par krāpšanos un dokumentu viltošanu, turklāt noziegumu viņa pastrādāja kopā ar māti Elvīru Iņušovu. Abas kopā apkrāpa kādu savu darījumu partneri, fiktīvi samazinot viņa dalību kopīgā kompānijā un liedzot iegūt peļņu vairāku miljonu vērtā darījumā. Augstākā tiesa Karginu sodīja ar vairāk nekā 20 000 eiro naudas sodu, konfiscējot arī viņai piederošos un arestētos gandrīz divus miljonus eiro kādreizējā "Parex bankā". Bijušais sabiedrotais pēcāk turpināja tiesāties ar Karginu par vēl pāris miljonu eiro piedziņu.

      Pirms pāris gadiem tā sauktajos dzeltenajos medijos parādījās ziņas, ka Kargina sākusi tūrisma biznesu, Rīgas viesiem izīrējot naktsmājas. Pēc Karginu šķiršanās Tatjana Kargina esot tikusi pie bijušā "Parex" nama pašā Vecrīgas sirdī. Tiesa, nekāda īrnieku kustība šajā mājā nav tikusi novērota.

      Publiski pieejamā informācija liecina, ka Karginai tuva ir ne tikai finanšu, bet arī mākslas pasaule. Piemēram, pirms astoņiem gadiem viņa pikantās ainās filmējusies Andra Gaujas filmā "Izlaiduma gads", turklāt tēlojusi teju vai savu aizgājušo dzīvi, jo lomā bija miljonāra sieva. Karginai arī paticis gozēties suņu modes šovos, ko to aprakstītāji dēvējuši par karaliskiem, bet pašu Karginu – par biznesa lēdiju.

      Saistībā ar gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām Kargina pārāk redzama nav. Dažās lietās gan viņas viedoklis ir izskanējis.

      Piemēram, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju un iespējamo otro vilni Pasaules tirdzniecības centra ēkā Elizabetes ielā būtu lietderīgi izveidot slimnīcu, nevis plaši aprunāto koncertzāli.

      Mēra amata kandidāts – arī Jānis Kuzins

      Intervija ar Jāni KuzinuLatvijas Radio

        Lai gan Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajā “Jaunās Saskaņas” kandidātu sarakstā kā mēra amata kandidāte norādīta Tatjana Kargina, par mēra kandidātu sevi dēvē arī Jānis Kuzins.

        Kuzins intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka “Jaunā Saskaņa” sastāv no vairākiem politiķiem. Turklāt pēc domes vēlēšanām mēru izraugās jau jaunievēlētie deputāti, līdz ar to par mēru varot kļūt jebkurš no saraksta.

        “Mums nav Amerikas Savienotās Valstis, kur mēru vēl tauta vai vēlētājs, bet mēru izvēlas kā minimums 31 deputāts visdrīzāk no dažādām partijām. Visdrīzāk tiks veidota koalīcija un visdrīzāk tiks meklēti varianti, kurš būs domes priekšsēdētājs, kādi būs viņu vietnieki, kādi būs komiteju vadītāji. Un pēc reālās situācijas domāju, kādi tā būs septembrī, tad arī varēs spriest, kurš ieņems šo amatu,” skaidroja Kuzins.

        Taujāts par Tatjanas Karginas latviešu valodas zināšanām, Kuzins pauda, ka viņa pašlaik tās uzlabo un ir pieteikusies kursos. Viņš pauda pārliecību, ka tuvākajā laikā Karginas valsts valodas zināšanas būs jau pietiekamas, lai piedalītos diskusijās ar saviem oponentiem vai nākošiem kolēģiem domē.

        “Jaunās Saskaņas” vairākas ieceres ir naudietilpīgas. Kuzins pastāstīja, ka resursus tam iecerēts rast, atceļot Rīgas un piecu lielo pilsētu maksājumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. “Administratīvi teritoriālā reforma tika veidota, lai novadi spētu uzturēt sevi pašu. Citādāk nebija jēgas tos apvienot,” sacīja politiķis.

        Savukārt attiecībā uz sabiedriskā transporta finansēšanu partija vēlas atteikties no e-taloniem “Rīgas satiksmē”, tam tērēto naudu atvēlot bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanai. “Bezmaksas sabiedriskais transports būs vienkāršāk apkalpojamas, lētākas, nekā uzturēt dārgu sistēmu, kas nepieder Rīgas pilsētai, bet kādiem privātajiem,” sacīja Kuzins.

         

        Vēlēšanu rezultāti

        Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

        Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

        Provizoriskais mandātu sadalījums

        Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

        Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

        18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
        12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
        10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
        7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
        5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
        4 vietas Jaunā konservatīvā partija
        4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti