Labrīt

Vita Tērauda: Latvijas pozīcija pret notiekošo Baltkrievijā bijusi nogaidoša, tas jāmaina

Labrīt

Durvis Sarkandaugavas gumijas fabrikā “Provodņik" ver pagaidu kultūrtelpa "Točka"

Ko Rīgai sola "Jaunā konservatīvā partija" un Linda Ozola?

Ko Rīgai sola «Jaunā konservatīvā partija» un Linda Ozola?

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir dibināta pirms sešiem gadiem. Tās darbības mērķis ir Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas attīstība, balstoties uz šādām konservatīvisma pamatvērtībām: 1918. gada 18. novembra republika; latviski runājoša nācija; demokrātija un tiesiskums; tradicionālā ģimene; labklājības valsts; ģeopolitiskā piederība Rietumiem. Konservatīvo sauklis: likums un kārtība.

Partijas izveidotājs un vadītājs ir politiķis Jānis Bordāns, kas divus gadus pirms partijas izveides bija tieslietu ministrs, un šajā amatā ir arī patlaban. Bordāns bijis vairāku politisko partiju biedrs: pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pārstāvēja «Latvijas ceļu», pēc vairāku gadu atpūtas no politikas tajā atgriezās ar «Vienotības» sarakstu, vēlāk iestājās Nacionālajā apvienībā, bet no tās tika izslēgts ar aizdomām, ka Bordāns veido savu partiju.

Drīz pēc izveides Jaunā konservatīvā partija neveiksmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās. Pēc tam konservatīvie 2017. gadā posās uz pašvaldību vēlēšanām, kurās redzamākie bija startā uz Rīgas domi. Tur partijas karogu nesa bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, un deviņas no 60 deputātu vietām noteikti palīdzēja iegūt saukļi par korupcijas izskaušanu Rātsnamā. Rīgas domē konservatīvos pārstāvēja arī pats Bordāns, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, ekonomists Krišjānis Feldmans, uzņēmējs Sandis Riekstiņš, operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa, tulkotāja Linda Ozola un citi.

Konservatīvie Rīgas domē bija opozīcijā, bet redzamākie pārstāvji Rātsnamā ilgi nepabija, jo jau nākamā gada rudenī tika ievēlēti 13. Saeimā, kur konservatīvos pārstāv 16 deputāti.

Vēlētājiem patika solījumi par tiesiskumu, īpašuma nodokļa atcelšanu un plānu 3x500 jeb 500 eiro minimālā alga, 500 eiro neapliekamais minimums algām un pensijām jau 2019. gadā. Redzamākais no īstenotajiem solījumiem ir balsojums par Rīgas domes atlaišanu.

Politiskā spēka līderi

Tikuši Saeimā, uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām konservatīvie pārāk neraujas, lai gan par saraksta līderi un mēra amata kandidāti ir izvēlēta parlamenta deputāte Linda Ozola, bet 11. kārtas numurs piešķirts deputātei Evai Mārtužai, kam arī ir iepriekšēja pieredze Rātsnamā.

Otrais numurs Jānim Ozolam, kas līdz domes atlaišanai bija konservatīvo deputāts Rīgā. Pirmajā pieciniekā arī citi bijušie domnieki: Marija Balcere, Valters Bergs un Linda Medne.

Sarakstā redzama Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diktofonu centra vadītāja Anita Svece, bijušie Rīgas domnieki Pēteris Aglonietis un Mārcis Kūlis, dzejniece Liāna Langa jeb īstajā uzvārdā Bokša, Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks Gatis Karlsons, vairāki uzņēmēji, Saeimas deputātu palīgi, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sarakstu noslēdz uzņēmējs Jānis Skutelis, kam nav saistības ar plašāk zināmo komiķi.

Sarakstā divas trešdaļas ir vīrieši, kandidātu vidējais vecums – 45 gadi, vairums ar augstāko izglītību.

Partijas piedāvājums

Jaunās konservatīvās partijas atbildes:

Kā plānojat noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī?

Tā kā JKP vēlas panākt 500 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa  (IIN) neapliekamo minimumu jau no 2021. gada 1. janvāra, kas potenciāli mazina pašvaldības IIN ienākumus, tad ir skaidrs, ka būs nepieciešama valsts jeb Finanšu ministrijas ienākumu garantija Rīgas IIN ienākumiem vismaz 2020. gada apmērā, kā tas ir bijis iepriekšējos gadus. Piemēram, pašvaldību ieņēmumi tiek garantēti vismaz 19% apmērā no visiem valsts nodokļu ieņēmumiem.

Svarīgi, lai arvien vairāk cilvēku atgrieztos dzīvot Rīgā - tas papildina IIN un nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) un citu Rīgas nodokļu, nodevu ieņēmumu bāzi. Tādēļ svarīgi rūpēties par sakārtotu transporta sistēmu (kopā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu), ieviest 0% NĪN par primāro mājokli (kopā ar tieslietu ministru Bordānu), ieviest mājokļu kredīta pirmās iemaksas maksimums 5% apmērā garantiju jaunajiem profesionāļiem, ģimenēm ar bērniem un citām grupām (kopā ar ALTUM), kā arī atrisināt bērnudārzu vietu problēmas (kopā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku).

Vēl ir svarīgi piesaistīt jaunas investīcijas Rīgai, piemēram, “IKEA” ''aizbēga'' no Rīgas uz Stopiņiem, un Rīgas brīvostai, kas paplašinātu kopējo Rīgas nodokļu bāzi. Svarīgi, lai potenciālajiem investoriem tiktu piedāvāti ātri un efektīvi risinājumi attiecībā uz birokrātisko slogu (saskaņošanas, būvatļaujas, u.c.), būvvaldi, nodokļu, nodevu atlaidēm, izglītības, mājokļu un citiem jautājumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē tiktu veidots atsevišķs Rīgas investīciju piesaistes birojs jeb aģentūra ar maksimāli profesionāliem un motivētiem darbiniekiem.

Izdevumu pusē jau šodien ir iespējams samazināt “Rīgas satiksmes” ikgadējo dotāciju no 140-160 miljoniem eiro līdz vismaz 100 miljoniem, tādējādi atbrīvojot vismaz 40-50 miljonus eiro citiem izdevumiem. Vēl ir plānots daļu no plānotajām investīcijām, piemēram,  Ulmaņa gatves, Ganību dambja, Vienības gatves, Saharova ielas remontiem, pārnest uz Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu Latvijai ap 2,5 miljardu eiro apmērā nākamo divu trīs gadu laikā. Ar varas maiņu var plānot, ka Rīgai tiks atvēlēti vismaz 33% no ES fondu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda naudām.   

Jaunās konservatīvās partijas prioritātes 2021. gada Rīgas budžetā:

Ieņēmumi

Papildus 10 miljonu eiro iemaksa Rīgas budžetā no ostas aktivitātēm un 5 miljoni eiro no azartspēļu nodevām.

Izglītība

Bērnudārzu rindu īsināšana sadarbībā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem (ap 15 miljoni eiro gadā, taisnīgs līdzfinansējums, kas nodrošinātu ap 1000 bērniem vietas); pedagogu algas, arī pirmsskolas pedagogu, Rīgā tiktu noteiktas vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Ekonomiskā darbība

Dotācija “Rīgas satiksmei” tiks mazināta 40 miljonu eiro apmērā, saglabājot esošās atlaides.

Vispārējie valdības dienesti

Ierēdniecība Rīgas domes institūcijās un kapitālsabiedrībās ir jāmazina, līdzīgi kā uzņēmējiem jāmazina izdevumi Covid-19 iespaidā.

Sociālā aizsardzība

Ar atbalsta programmām nodrošināt minimālo ienākumu 200 eiro mēnesī nestrādājošiem pensionāriem; senioru aprūpe mājās.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

Programma pirmā mājokļa iegādei Rīgā; jauna daudzdzīvokļu māju renovācijas programma kopā ar “Altum”; masveida iekšpagalmu sakārtošana.

Atpūta, kultūra un reliģija

Ir saskatāmas iespējas atpūtas, kultūras pasākumu jomā izdarīt vairāk ar mazāku finansējuma apjomu.

Sabiedriskā kārtība

Pašvaldības un ostas policijas būtu jāintegrē Valsts policijas struktūrā.

Vides aizsardzība

Stingrāki pasākumi, lai nepieļautu gaisa piesārņošanu Mangaļsalā, Kundziņsalā un citās Rīgas apkaimēs, piemēram, izmantojot Valsts vides dienesta resursus.

Veselība

Rīgas domes mērķēts atbalsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ģimenes ārstu praksēm, slimnīcu infrastruktūras un auglības atjaunošanas programmām.

Speciāla budžeta sadaļa

Rīgas infrastruktūras atjaunošanas fonds 2021.-2023. gadam, kas tiktu finansēts no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda "Latvijas aploksnes" ap 2,5 miljardu eiro apmērā (drīzumā sāksies koalīcijas sarunas par šīs naudas sadali). Tiktu finansēta Rīgas apvedceļa paplašināšana līdz četrām joslām, Ulmaņa un Vienības gatvju, Ganību dambja un citu maģistrālo ielu remonti, Rīgas basketbola halles būvniecība, daudzdzīvokļu māju renovācijas programma, koka arhitektūras glābšanas fonds.

Mēra amata kandidātes Lindas Ozolas vizītkarte

Linda Ozola - vizītkarteEdgars Kupčs

Linda Ozola ir 1979. gadā dzimusi rīdziniece, kura, kā savā programmā uzsver Jaunā konservatīvā partija, dzīvē visu ir sasniegusi pati, panākumus gūstot ar grūtu darbu, apbrīnojamu neatlaidību un iedzimtu taisnīguma izjūtu. Ozola arī citēta priekšvēlēšanu programmā, kur viņa sola plānu ģimenēm un godīgas pārvaldes ieviešanai. Jauno konservatīvo valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns dēvē Lindu Ozolu par spilgtu jaunās paaudzes politiķi un nākotnes Latvijas politikas zvaigzni.

Pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām 2017. gadā Ozola politikā nebija zināma. Toreiz konservatīvie savā sarakstā viņai ierādīja devīto vietu. Līdz tam viņa strādāja Norvēģijas Karalistes vēstniecībā un bija arī ārštata tulce Eiropas Komisijā. Rīgas domē kopā ar citiem konservatīvajiem Ozola bija opozīcijā, taču domes sēdēs vairakkārt izcēlās ar spilgtām uzrunām pret toreizējo Rīgas varu.

2018. gada rudenī Ozola tika ievēlēta Saeimā, strādā Ārlietu, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Pērn neveiksmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Linda Ozola kā Rīgas mēra amata kandidāte vides reklāmā Rīgā bija redzama jau jūnijā, taču partijas birojs sākumā liedzās, ka būtu izlemts par Ozolu kā lokomotīvi Rīgas ārkārtas vēlēšanās.

Viņas programmā īpaša uzmanība veltīta bērniem. Te jāpiebilst, ka pirms pāris gadiem akcijas «Dod pieci» laikā Latvijas Radio vēstīja, ka Linda Ozola ar vīru adoptējusi dvīņu puikas, kuri pirms tam četrus gadus dzīvojuši bērnunamā.

Pie Ozolas politiskās pagātnes pieminams arī daļas tvitera lietotāju sašutums par viņas pērnā rudens ierakstu mikroblogošanas vietnē. Viņa pacilāti ziņoja par būšanu Turcijā laikā, kad šī valsts veica militāru uzbrukumu Sīrijai. Tā kā daļa tviterlietotāju viņas ierakstu pārprata, Ozola to vēlāk izdzēsa.

Ozolai ir bakalaura grāds angļu-norvēģu filoloģijā, kā arī maģistra grāds konferenču tulkošanā.

Jaunākajā valsts amatpersonas deklarācijā Ozola norādījusi īpašumu Lapmežciema pagastā, 42 tūkstošu eiro uzkrājumu bankā un 70 tūkstošu eiro parādsaistības. Savai partijai kopš 2016. gada ir ziedojusi 6270 eiro.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt