Vienota biļete ar dzelzceļu?
Viens no populārākajiem solījumiem partiju programmās sabiedriskā transporta jomā ir pilsētas transporta sistēmas savienošana ar Pierīgu vai dzelzceļu, kas nozīmētu arī vienotu biļeti vilcienā un “Rīgas satiksmes” transportā.
Savienojamību ar dzelzceļu savās programmās iekļāvuši vairāki saraksti: Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība, “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, kā arī Jaunā konservatīvā partija.
Ideja gan nav jauna, un ar e-talonu vilcienā varēja braukt jau 2013. gada beigās. Taču pēc pāris mēnešiem eksperiments beidzās ar strīdu par to, kuram jākompensē rīdziniekiem piešķirtās brīvbiļetes un atlaides. “Pasažieru vilciens” uzskata, ka dome palikusi parādā pusmiljonu eiro. Strīds joprojām nav atrisināts, taču “Pasažieru vilciena” vadītājs stāsta, ka tas nav šķērslis sadarbībai
Turklāt arī bez politiķu iesaistes abu uzņēmumu valdes priekšsēdētāji esot jau konceptuāli ir vienojušies, ka vienota biļete ir vajadzīga.
Tomēr, kā tieši to izdarīt, pagaidām atbildes gan nav.
“Ir skaidrs, ka mums ir kopīga vēlme strādāt, jo tas ir loģiski. Tas ir vajadzīgs gan iedzīvotājiem, gan pārvadātājiem, lai mēs varētu saprast, kuros virzienos vairāk vilcienu jānovirza, kā kopumā transporta sistēmu uzlabot. [..] Jāsaprot, kā to tehnoloģiski izdarīt, jo “Rīgas satiksmei” pašreiz sistēma ir tāda, ka viņiem nav tādu biļešu, kuras mēs ar mūsu skeneriem varētu validēt, un viņiem pretēji – viņi neizmanto tādu sistēmu kā mēs. Lai uztaisītu vienotas biļetes principu, to jāspēj validēt gan vilcienos, gan “Rīgas satiksmes”, gan, iespējams, citos transportlīdzekļos,” skaidroja AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Bezmaksas sabiedriskais transports?
Katrās vēlēšanas ir arī partijas, kas sola ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu. Šoreiz tādas ir četras: “Jaunā Saskaņa”, Latvijas Krievu savienība, Centra partija un Zaļo un zemnieku savienība.
LTV vaicāja partijām, cik tas varētu izmaksāt un kur ņemt naudu. Atbildes gan saņemtas tikai no divām.
“Jaunā Saskaņa” norādīja, ka ietaupīt var, atsakoties no e-talona sistēmas, savukārt vēl 60 miljonus eiro Rīga iegūšot pēc reģionālās reformas, proti, vairs nebūšot jāmaksā nauda pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Finanšu ministrijā gan norāda, ka izlīdzināšanas fonds nekur nepazudīs un ministrija šobrīd modelē veidus, kā arī turpmāk bagātās pašvaldības dotēs mazāk turīgos novadus.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība norāda uz lielo dotāciju “Rīgas satiksmei” no pašvaldības budžeta un uzstāj, ka ar šo naudu pietiktu bezmaksas transportam, ja vien to pareizi tērētu, piemēram, atsakoties no “Rīgas kartes”.
Pats uzņēmums “Rīgas satiksme” stāsta, ka bezmaksas transporta iespēju ir vērtējis, tomēr konkrētus skaitļus nesauc.
Izmaksas gan pieaugtu daudzās pozīcijās, jo pieaugtu arī pasažieru skaits.
“Ja līdz šim viņi izvērtē braukšanas nepieciešamību un atsevišķas vietas ir gatavi noiet kājām vai izmantot citu transportlīdzekli, tad visdrīzāk šis skaits pieaugtu. Tas nestu līdzi papildu transportlīdzekļus, kas prasa papildu transportlīdzekļu vadītājus, amortizācijas un citas izmaksas. [..] Ir skaidrs, ka Rīgas domes kompensācija pieaugtu un būtu krietni lielāka, nekā tā ir šobrīd,” skaidroja pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Vairāk brīvbiļešu un citas idejas
Paplašināt iespējas braukt bez maksas rosina arī “Saskaņa”, kas piedāvā braukšanu par brīvu rīdziniekiem, kas jaunāki par 24 gadiem un vecāki par 64 gadiem, kā arī vienu gadu par brīvu varētu braukt bezdarbnieka statusu ieguvušie. Uz jautājumu par izmaksām partija atbildēja: “Izvērtējot to, kas notiek “Rīgas satiksmē”, visi rādītāji norāda uz to, ka nekas papildus nebūs vajadzīgs.”
Nacionālā savienība “Taisnīgums” savukārt rosina atcelt pensionāriem brīvbiļetes rīta stundās.
Bet paplašināt transporta veidus vēlas Centra partija, kas rosina izveidot “upes tramvajus” uz Vecmīlgrāvi un Bolderāju.
Tikmēr “Jaunā Saskaņa” sola izveidot jaunu akciju sabiedrību “Tautas satiksme”, kas, kā rakstīts programmā, attīstītu elektriskā mikrotransporta koplietošanu par draudzīgām cenām.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
