Ekonomikas ministrija jau gadiem norāda, ka Latvijā ir pārāk maz īrei domātu dzīvokļu, taču likuma grozījumi, kam to vajadzētu labot, iestrēguši Saeimā. Tieši īres dzīvokļus par prioritāti Rīgas mājokļu politikā sola izvirzīt vairākas partijas. Mērķis esot noturēt galvaspilsētā jaunos speciālistus un ģimenes. Tas gan nenozīmējot, ka dzīvokļus pašvaldība būvēs par savu naudu.
"Avoti var būt dažādi. Viens – ir privātās-publiskās partnerības projekti. Otrs – vienkārši netraucēt investoriem. Mēs divreiz ilgāk būvatļaujas izsniedzam nekā Viļņa un Tallina. [..] Precīzu [dzīvokļu] skaitu es šodien nedošu, lai nebūtu tā, ka es meloju vai nodarbojos ar populismu. Mēs rēķināsim, bet tāda politika noteikti būs, un to mēs jau darām citās Pierīgas pašvaldībās," sacīja Rīgas domes deputāta kandidāts Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība).
“Jaunā Vienotība” gan programmā iekļāvusi konkrētu skaitli – Rīgā tikšot uzbūvēti 4000 jaunu dzīvokļu, kas paredzēti tieši izīrēšanai.
"Rīgai tas neizmaksās neko, jo to izdara par privātiem līdzekļiem. Īres maksājums nosedz šo investīciju. Līdzīgi kā Valmierā. Tur jau šobrīd ir šādi īres nami. [..] Latvijā ir daudz būvfirmas. Konkursa kārtībā [būvēs tas], kuram būs labākais piedāvājums, jo no kvadrātmetra cenas ir atkarīga arī īres cena," atzīmēja Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Citādi ģimenes Rīgā vēlas noturēt Jaunā konservatīvā partija – tās vadībā pašvaldība palīdzēšot mājokli nopirkt. Līdzīgi kā valsts “Altum” garantiju programma arī pilsēta iedzīvotājiem sniegšot garantijas kredītiem, un tāpēc pirmā iemaksa īpašuma iegādei nepārsniegšot 5%.
Rīgas Mājokļu departamentā norādīja, ka šobrīd pašvaldība mājokļu pircējiem palīdzību nesniedz. Taču pašvaldībai ir dzīvokļi, ko izīrēt grūtībās nonākušajiem.
Patlaban rindā gaida gandrīz 3000 ģimeņu, savukārt rindā uz dzīvokli sociālajā mājā, kur par dzīvesvietu jāmaksā vien simboliska samaksa, ir aptuveni 1200 personu.
Šogad atklātajā sociālajā mājā Bolderājā vieta tiekot piedāvāta personām, kas rindā gaida septiņus gadus, taču būvēt jaunas sociālās mājas pašvaldība neplāno. To mainīt sola Rīcības partija, kā arī “Jaunā Saskaņa”. Tā uzskata, ka arī šeit risinājums ir privātā-publiskā partnerība.
"Piesaistīt privātos investorus būvniecībā. Pašvaldība nāk ar savu zemi, tālāk privātais būvē daļu mājas pārdošanai un daļu mājas nodod pašvaldībai sociālo dzīvokļu vajadzībām. Tas atrisinās jautājumu, kas attiecās uz finansējumu," uzsvēra Rīgas domes deputāta kandidāts Jānis Kuzins (“Jaunā Saskaņa”).
Latvijas Krievu savienība tikmēr uzskata, ka sociālos dzīvokļus varētu ierīkot kādās šobrīd nolaistās ēkās. Tāpat partija sola palīdzību denacionalizēto namu īrniekiem, piešķirot īpašus pašvaldības pabalstus brīdī, kad īrnieki namus pamet.
"Runa ir par tā saucamajiem atbrīvošanas pabalstiem. Tie sen jau ir paredzēti likumos, bet problēma ir tā, ka normāli valsts maksātu pusi no šiem izdevumiem, bet diemžēl valsts budžetā šī nauda neparādās. [..] No nākamā gada mēs plānojam tam izdalīt naudu no pašvaldības budžeta sākot no diviem miljoniem eiro gadā," pastāstīja Rīgas domes deputāta kandidāts Aleksandrs Kuzmins (Latvijas Krievu savienība).
Palīdzību denacionalizēto namu iemītniekiem programmā sola arī Centra partija. Taču populārākais solījums ir atjaunot jau esošās mājas. To sola 11 no 15 sarakstiem. Pārsvarā gan solījumi ir vispārīgi. Tikai partija “Alternative” nosauc konkrētu summu – māju atjaunošanai tiks 2 miljoni eiro gadā, par ko atjaunot 55 mājas. Savukārt Jaunā konservatīvā partija sola siltināt 100 mājas, taču nemin, cik tas izmaksās. Salīdzinoši piezemētāka solījumos ir "KPV LV", kas rīdziniekiem sola skaidrību par to, kā veidojas komunālie rēķini.
Piektdien, 7.augustā, Rīgas Īpašuma departaments apstiprinājis jaunu mājokļu atjaunošanas programmu, un nākamajai Rīgas domei būs jālemj, cik naudas tai piešķirt. Departaments uzsvēra, ka likums paredz tikai atsevišķus gadījumus, kad par pašvaldības naudu var atjaunot privātīpašumā esošas mājas un dzīvokļus – pirmkārt, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un otrkārt, lai novērstu bīstamību cilvēka veselībai.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
