4. studija

Kas ir jāievēro, pārdodot meža izstrādes tiesības.

4. studija

Kā pilsētnieki, kuri pandēmijas laikā dzīvo laukos, var samazināt rēķinus?

Vai visiem skaidrs, ko nozīmē «viena mājsaimniecība»?

Ko nozīmē «viena mājsaimniecība»?

Saistībā ar pandēmiju un cīņā ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem daudzus nosacījumus attiecina uz “mājsaimniecībām”, un LTV raidījums “4. studija” skaidroja, ko īsti nozīmē mājsaimniecība un kā Rīgas pašvaldības policija to nosaka.

Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) skaidro, ka statistikā tiek izmantotas divas vārda “mājsaimniecība” definīcijas. Viena no tām nozīmē – “kopīga saimniekošana”.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zakula raidījumam skaidroja, ka mājsaimniecība, piemēram, ir, ja “vienā dzīvoklī ir vairāki cilvēki, kas kopā tērē naudu pārtikai, kopā bieži vien liek visus savus ienākumus, teiksim, tradicionāli tā ir ģimene”.

Savukārt otra definīcija, ko izmanto statistikā ir – “kopīga dzīvošana”. Tas nozīmē, ka visi, kas dzīvo vienā adresē, ir viena mājsaimniecība.

“Svarīgs ir šis kopīgais dzīvoklis, kopīgā māja. Šeit ir runa par šo dzīvošanas principu. Ir svarīgi, ka šī persona pastāvīgi dzīvo šajā mājoklī, kas nozīmē gadu un ilgāk vai plāno dzīvot gadu un ilgāk,” skaidroja Zakula.

Bet kā pašvaldības policija nosaka to, kurš un kas ir no kuras mājsaimniecības?

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidroja, ka “katrs gadījums ir vērtējams individuāli pēc konkrētajiem apstākļiem. Protams, viena no pazīmēm būs deklarētā dzīvesvieta, taču tā nebūs noteicošā pazīme”.

“Ja, piemēram, vienistabas dzīvoklī ir astoņi cilvēki un viņi visi mēģina iestāstīt, ka mēs visi te tiešām dzīvojam un neviens nav atnācis ciemos, protams, ka policists tādā situācijā neticēs un, visticamāk, uzsāks administratīvos procesus pret visiem, kas tur būs,” atzina Sadovskis.

Bet, ja, piemēram, dzīvoklis vai māja ir lielākas platības un visi klātesošie sakās dzīvojam kopā, policija izmanto visu informāciju, kas tajā situācijā ir pieejama. “Viens – mēs varam pārbaudīt  deklarētās dzīvesvietas, kas jau bieži vien pasaka diezgan daudz mums priekšā,” atzina Sadovskis.

“Protams, mēs pārbaudām, piemēram, vai šī persona ir nonākusi mūsu redzeslokā jau par kādu citu izsaukumu,” piebilda policijas pārstāvis. “Tas viss ir darbs notikuma vietā, visu apstākļu, visu kopsakarību kā viena veseluma izvērtēšana, un tad izdarīt secinājumus.

Tātad – ne māsas un brāļi un viņu ģimenes locekļi, ne māsīcas vai brālēni, vai citi tuvinieki, kurus parasti pieņemts dēvēt par ģimeni, un pat ne pieaugušie bērni, kuri ieradušies apciemot vecākus, tomēr nav viena mājsaimniecība, ja vien ikdienā nedzīvo kopā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt