Pirms vairākiem gadiem kāda reklāmas kampaņa aicināja ikvienu iegādāties mazu zemes pleķīti uz Mēness, ko, starp citu, izmantojuši gandrīz 4 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šobrīd latviešiem tiek piedāvāts kaut kas taustāmāks – mazs zemes pleķītis uz eksotiskās Fidži salas.
"Jaunlatvija" sociālajos tīklos sevi prezentē kā politiska organizācija. Ielūkojoties pasaules kartē, redzams, ka "Jaunlatvija" atradīsies tālu, tālu aiz Austrālijas. "Jaunlatvijas" veidotāji apgalvo, ka prese dažādos veidos mēģina nomelnot šo "cēlo projektu, kurš vieno visu latvju tautu", kā arī "izplata daudz dezinformācijas", tāpēc aicina cilvēkus būt stipriem un nepadoties.
Uz raidījuma "4. studija" lūgumiem sniegt kaut nelielu interviju par cēlo projektu "Jaunlatvijas" cēlēji neatbildēja. Tāpēc var tikai nojaust, kādus labumus eksotiskā sala piedāvās.
"Šeit atšķirsies viss no mums ierastās pasaules – arhitektūra, interjers, politika, vide, augi, dzīvnieki, cilvēki, attieksme, reliģija. Valstī valdīs bezatkritumu dzīvesveids. Visas izvēles pamatā būs ilgtspējība, kas ļaus pārdomāti veidot savu nākotni – tieši tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt," pauduši "Jaunlatvijas" veidotāji.
Taču "4. studijai" interesēja, kāda būs elementārā sadzīve – ceļi, elektrība, medicīna, ugunsdzēsēji, policija, skolas, bērnudārzi, darbs, veikali ar ikdienas precēm. Atbildi sameklēt nebija iespējams.
Mājaslapa vēsta, ka internets tiks nodrošināts, bet – vai tādā apjomā, lai varētu mācīties un strādāt attālināti no tālās pasaules malas?
Tā kā "Jaunlatvijas" pārstāvji uzskata, ka prese viņus nomelno, un ar žurnālistiem viņi nekomunicē, atbildes raidījums meklēja pie zemes pārdošanas un naudas ieguldīšanas ekspertiem.
"Atverot mājaslapu, ko mēs redzam – kļūsti par vienu no "Jaunlatvijas" atbalstītājiem, un ir opcija ziedot vai investēt. Ko nozīmē ziedot un ko nozīmē investēt? Ja kāds ļoti vēlas ziedot kādam, to, protams, vienmēr var darīt, bet pašam ir jāuzņemas atbildība un jāsaprot tās konsekvences, kas šādam ziedojumam ir. Vai jūs tiešām no šīs naudas vēlaties šķirties uz visiem laikiem," skaidroja SIA "Latio" Juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša.
Arī Latvijas Banka ir diezgan skeptiska par šādu finanšu ieguldījumu.
"Šajā gadījumā mēs redzam daudzas krāpniecības pazīmes,
un mēs neredzam to, ka iedzīvotājs, kurš veicis šo darījumu, tiešām ir kaut kādā veidā aizsargāts par to, ka šis darījums var nenotikt un tas cerētais var netikt saņemts," uzsvēra Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. "Līdz ar to mēs, protams, iedzīvotājus aicinām nekādā ziņā neiesaistīties darījumos, kur viņiem nav pilnīgi skaidrs, ka ir kaut kas, kas viņus aizsargā."
"Jaunlatvijas" veidotāju solījumi, ka uz salas nebūs skaidras naudas, bet tikai virtuālā nauda – kriptovalūta – arī liek aizdomāties, ja nav pat skaidrs, cik pieejams tur būs internets, bez kura norēķināties nevarēs.
"Ar šiem kriptoaktīviem ir tā – ja vienā dienā tava kriptoaktīva vērtība ir 100 eiro, tad nākamajā dienā šī aktīva vērtība var būt arī 1 eiro; tās svārstības ar šiem aktīviem ir ļoti, ļoti straujas. Tas, kas jums makā ir eiro, jūs, visticamāk, varat noprognozēt, ka rīt jums būs apmēram tikpat daudz eiro. Īpaši noteikti nevajadzētu šajos darījumos iesaistīties cilvēkam, kas neizprot, kas vispār ir kriptoaktīvi, kā viņi strādā, kas ir tie drošības jautājumi, kas jāievēro arī kriptoaktīvu gadījumā, jo tādi neapšaubāmi ir. Mēs nelietojam to, ko nesaprotam!" norādīja Brikše.
Tomēr jāatzīst, ka sabiedrībā eksistē kopienas, ko kādas valsts pilsoņi izveidojuši citā valstī. Taču atšķirībā no "Jaunlatvijas" piedāvājuma tas notiek tepat – Eiropas Savienībā, kur sevi juridiski var pasargāt un kur jau ir civilizācija un infrastruktūra.
"Viņi izvēlas galvenokārt tādas siltas vietas, un tad tur uzņēmēji izveido savu tā saucamo komūnu, kur tad tie tūristi brauc. Šajā gadījumā kaut vai Maljorkā, Kanārijā vācieši ir izveidojuši tādus savus anklāvus, kur ir viņu viesnīcas, uzņēmēji. Un tur, aizbraucot uz Spāniju, vari justies gandrīz vai kā mājās, jo gan krogā, gan viesnīcā – tev visur atbildēs vāciski," skaidroja portāla "Travelnews.lv" direktors Aivars Mackevičs.
Bet ja aizkustinājis stāsts par jaunu dzīvi "Jaunatvijā", der aizdomāties – kā nokļūsiet tik tālu un kā sāksiet dzīvot nekurienē.
"Pirmkārt, tas ir kaut kur ļoti tālu un nezināmi.
Arī no juridiskās prakses, vislabāk tādas siltas vietiņas apskatīties tepat Eiropas Savienībā. Un šeit ir kaut vai tās pašas Kanāriju salas, Madeira. Tātad ir tādas vietas, kur ļoti daudzi latvieši šobrīd izvēlas gan pārziemošanai savas vietas, un tur juridiski tu esi aizsargāts. Otra lieta ir vienmēr aizsniedzamība, un šajā gadījumā mums uz šo Fidži salu nav tiešā reisa. Kaut kur tālu, nezin kur, gandrīz vai ar kosmosa kuģi jādodas uz turieni. Tas nav prātīgi," atzina Mackevičs.
Visbeidzot jāņem vērā vēl kāds būtisks fakts – šis nav Latvijas uzņēmums, un, ja darījums nenotiks, tad visai grūti būs pierādīt savu taisnību.
"Šis uzņēmums ir reģistrēts Apvienotajā Karalistē, tā nav Eiropas Savienība, tā ir pret Latviju uzskatāma par trešo valsti. Kādas regulas Apvienotā Karaliste ir paturējusi spēkā un kādas ievēro – tātad cilvēkam būtu jāiedziļinās šajā jautājumā. Tā ir pilnīgi cita jurisdikcija," skaidroja Lipša.
KONTEKSTS:
"Jaunlatvijas" idejas autors ir Ernests Rieksts, kuru apsūdz Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēkā. Eksperti brīdina par iespējamu krāpšanu.
Pēc Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēka policija aizturēja kopumā sešus cilvēkus, taču vēlāk aizdomās turētā statusā palika divas personas, tostarp uzņēmējs Ernests Rieksts, jo pret pārējām personām kriminālprocess izbeigts.
