Ko latvietis grib uzzināt, lasot Korānu?

Mūzikas un rakstniecības muzejā diskutēs par Korāna tulkojumu ietekmi uz latvieti. Atvērtajā sarunu vakarā piedalīsies Korāna atdzejotājs Uldis Bērziņš, dažādu reliģiju pārstāvji un citi eksperti. Ņemot vērā, ka abi jaunie korāna tulkojumi bijuši pirktāko grāmatu topā vasarā, muzejs vēlas noskaidrot, ko latvietis grib uzzināt šajā grāmatā. Savukārt eksperts uzskata, ka Korāna tulkojums rada interesi latviešos kā literārs darbs un mūsu identitāti neiespaidos.
*
Vasaras sākumā teju vienlaicīgi grāmatnīcās parādījās komponista Imanta Kalniņa un dzejnieka Ulda Bērziņa Korāna tulkojumi. Rakstniecības un mūzikas muzejā šīvakara diskusijas tēma ir Korāna latviskojumu ietekme Latvijas sabiedrībā. Diskusijas rīkotāja, muzeja kuratore Māra Eņģele stāsta, ka sarunās ar ekspertiem un reliģiju pārstāvjiem centīsies rast atbildes uz vairākiem jautājumiem tostarp - kādēļ latviešiem vajadzīgs Korāns?
Diskusijā par jauno divu Korāna tulkojumu iespaidu uz latviešu kultūru, valodu un vērtību sistēmu piedalīsies gan kristietības, gan islāma ticības pārstāvji Latvijā. Ar pieredzi dalīsies arī kāda latviete, kas pārgājusi islāma ticībā. Vēl pieredzējušais tulks Boriss Manzerovs stāstīs par arābu valodas tehnisko pusi un sarežģījumiem, tulkojot to. Savukārt viens no galvenajiem sarunas dalībniekiem ir dzejnieks, Korāna latviskojuma autors Uldis Bērziņš. Pats atdzejotājs norāda, ka Korāna tulkojums viņam vairāk bijis latviešu valodas iespēju izaicinājums, bet viņš apzinās arī teksta varu pār cilvēkiem.
Bērziņš uzskata, ka reliģijas var salīdzināt tikai domu smalkuma un jūtu dziļuma ziņā, nevis pareizuma ziņā. Savukārt Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns stāsta, ka latvieši, visticamāk, šos tulkojumus uztver kā literāru nevis sakrālu darbu. No Korāna iedzīvotāji drīzāk smels kādas atziņas, ko pielietot ikdienas sarunās. Jaunie Korāna tulkojumi latviešu sabiedrības apziņā neiesēdīsies, bet diskusijas par šo tēmu būs aizvien vairāk, secina Taivāns.