Ko izglītības nozare sagaida no topošās valdības? Ieskicē Kalviņš, Pētersons un Vanaga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Politiķiem turpinot darbu pie topošās valdības deklarācijas, izglītības un zinātnes nozarē cer sagaidīt iecerēm un reformām atbilstošu finansējumu, tostarp skolotāju streika prasību izpildi un lielāku finansējumu zinātnei.

Latvija Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka topošajā valdības deklarācijā iecerētais attiecībā uz izglītību un zinātni vēl nav apspriests ar nozares pārstāvjiem. "Pagaidām tur ir deviņi punkti, un daži ir diskutabli," teica Kalviņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka zinātnei finansējums jāpalielina vismaz par 50%, tas topošajā deklarācijā pašlaik neesot paredzēts. Trūkstot arī ieceres par inovāciju ekosistēmas izveidi.

Viņaprāt, vajadzīgs strādāt arī pie izglītības eksporta veicināšanas un izglītības konkurences.

Kalviņš uzsvēra, ka nedrīkst tupināt "badināt zinātni, augstāko vai vidējo izglītību" un jāpiešķir atbilstošs finansējums. "Ja to nedara, tad pārējais ir tukšas runas. Ja paskatāmies uz augstākās izglītības finansējumu, mēs joprojām atpaliekam no 2008. gada līmeņa," sacīja Klaviņš.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka, turpinot iesāktās reformas un sākot jaunas ieceres, tam ir jābūt atbilstošiem resursiem.

LIZDA arī gaida iespējami ātrāku valdības izveidi, lai tiktu pieņemti lēmumi streika prasību izpildei, par ko šoruden bija panākta vienošanās.

Arodbiedrība sagaida, ka ministrijas vadība strādās sazobē ar nozares sociālajiem partneriem. "Neliegsimies, ka nozares pārzināšana ir priekšrocība, jo nozare ir ļoti plaša. Piesardzīgi ar optimismu skatāmies. (..) Arī ļoti būtiski, kādi būs padomnieki, lai būtu izpratne par reālo – kādas ir aktuālās problēmas un nepieciešamības, lai runātu par izaugsmi," sacīja Vanaga.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārvēlētais rektors Aigars Pētersons atzina, ka iepriekšējos piecos gados universitātē nav jutis politisko atbalstu ne no Izglītības un zinātnes ministrijas, ne no Veselības ministrijas. Neliels atbalsts gan bijis pēdējā gada laikā."

"Mēs paļāvāmies tikai uz saviem spēkiem. Un mēs esam gatavi arī turpināt ar saviem spēkiem. Un mūsu galvenā vēlme, lai mums netraucē strādāt," sacīja RSU rektors.

Viņš arī norādīja uz topošajā valdības deklarācijā pausto mērķi mazās augstskolas konsolidēt ap zinātnes universitātēm. Taču tas esot jādara jēgpilni, pārdomāti, nesteidzoties un paredzot finanšu ieguldījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti