Ko darīt energocenu krīzē? Ielu intervijas Rīgas centrā

Lai risinātu problēmu ar augstajām energoresursu cenām, vajadzētu veidot lojālas attiecības ar resursu piegādātājiem. Tāds ir viens no risinājumiem, ko piedāvā Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātie cilvēki. Par cenu kāpumu visi izteicās negatīvi.

Iedzīvotāju aptauja: Energocenu mazināšanai jāveido lojālas attiecības ar resursu piegādātājiem
00:00 / 02:35
Lejuplādēt

Kā jūs vērtējat energoresursu cenu kāpumu?

Sergejs: „Slikti vērtēju. Tas ir ārprāts.”

Sigita: „Man tas liekas pilnīgi kreizī. Kā var vienkārši palielināt cenas, ja viņas ir trīskārtīgas... Es saprotu, nu, uz pusi…”

Anonīmi: „Pilnīgi nav nekādas saprašanas.”

Agnese: „Mums ir 3+ karte, un mums nav jūtams tas kāpums. Ir nedaudz, bet mēs nejūtam kā [tie] cilvēki, kuri maksā pilno cenu.”

Viesturs un Ieva: „Slikti. Negatīvi.”

Anžela: „Tas ir slikti, jo cilvēkiem nav darba un nav arī visa pārējā.”

Anonīmi: „Ņemot vērā to, ka valstī algas nepalielinās, tas ir briesmīgi. Man komunālie maksājumi par dzīvokli centrā izmaksā aptuveni pusi no algas. Nezinu, kā būs tālāk, bet pašlaik tas motivē aizbraukt prom no valsts.”

Dace: „Mani tas dikti neskar. Man ir izlīdzinātais maksājums, un es diezgan taupu. Bet, protams, tautai tas ir sāpīgi.”

Boriss: „Protams, pret to es izturos negatīvi, jo vajadzēja ņemt vērā mūsu iedzīvotāju maksātspēju.”

Sandra: „Viss iet uz to, ka atgriežamies pie pirmatnējās kopienas. Cilvēkiem jāprot pārorientēties.”

Kā, jūsuprāt, situāciju varētu atrisināt?

Dace: „Ja mēs runājam konkrēti par elektrības cenu kāpumu, tad ir jāsamazina obligātais iepirkums, jo pati elektrība no visa maksājuma ir tik maziņa [daļa]. Valdība jau neklausās ne mediķos, ne enerģētikas speciālistos. Nevienā. Viņi dzīvo savā Latvijā, mēs – savā.”

Anonīmi: „Domāju, ka mums ir jāseko igauņu paraugam, kur tiek ierobežota šī cena.”

Anonīmi: „Visticamāk, ir jābūt lojālākām attiecībām ar energoresursu piegādātājiem, un jāmēģina vienoties par iepirkuma cenām. Ja jau mēs resursus iepērkam par tik nenormālām cenām, ka cilvēkiem algas ir zemākas par komunāliem rēķiniem, citu risinājumu nav.”

Sandra: „Alternatīvo enerģiju vajag – saules baterijas, ģeneratorus vajag iegādāties.”

Boriss: „Man, piemēram, tādi atjaunojamie elektroenerģijas avoti kā vēja ģeneratori rada skepsi, jo pēcāk bojājas ekosistēma.”

Viesturs un Ieva: „Bija runas par kaut kādiem atbalsta pasākumiem – PVN samazināšanu, pabalstiem. Ilgtermiņā tas būtu mazināt atkarību no Krievijas. Domājot par atomelektrostacijām vai citiem elektrības iegūšanas veidiem.”

Agnese: „Vai mēs varam tur kaut ko ietekmēt – domāju, ka ne. Tīri valstiski. Tā ir krīze, un pēc krīzes nāk kaut kas labs.”

KONTEKSTS:

Valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” , Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” un Jaunā konservatīvā partija  – ir konceptuāli vienojušies par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām. Lēmumu par atbalstu paredzēts pieņemt 25. janvārī. Būs gan īstermiņa atbalsts, mazinot summu, kas cilvēkiem būs jāmaksā par enerģiju, gan arī ilgtermiņa pasākumi, piemēram, apmaksājot daļu no ilgtspējīgākām ierīcēm apkurei. Par pēdējiem taps plāns mēneša laikā.

Atbalsts nepieciešams, jo šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt