Panorāma

"Latvijas gāze" – nesazvanāma un nesasniedzama

Panorāma

Panorāma

"Naukšēnu" bērni – sistēmas upuri

Ko darīt ar bijušajiem «Naukšēnu» bērniem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" slēgšanas liela daļa tās bijušo audzēkņu devusies brīvsolī. Daļa bērnu turpina pastrādāt jaunus likumpārkāpumus, bet vienlaikus bijušie audzēkņi ir arī ļoti augstā riska grupā pašiem kļūt par noziegumu upuriem. 

"Naukšēni" kā sociālās korekcijas iestāde bija tikai izkārtne bez satura – tā apgalvo visi Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti. Vienā iestādē bija ievietoti bērni, kas izdarījuši gan administratīvus, gan smagākus likuma pārkāpumus. Iestādē viņi nonāca ar tiesas lēmumu.

"Tur bija šī jauniešu pašu iedibinātā cietumu subkultūra, ko vēl varēja apgūt tie, kas par to neko nezināja. Tur uz labu nekas nebija," stāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja 
Laila Grāvere.

Uzreiz pēc "Naukšēnu" likvidācijas bērni atgriezušies savās pašvaldībās. Taču viņu uzvedības problēmas ir tā samilzušas, ka daudzas pašvaldības ar tām netiek galā. Piemēram, trīs Rīgas bērni tikai salīdzinoši īsu brīdi padzīvojuši bērnunamā. Viņi to pametuši.

"Mēs īsti nezinām, ar ko viņi šobrīd nodarbojas.

Ļoti iespējams, tieši dēļ šīs nesodāmības sajūtas pastāv liels risks, ka viņi izdara gan administratīvos, gan kriminālpārkāpumus šobrīd," stāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) apstiprina, ka daļa no bijušajiem "Naukšēnu" bērniem neatrodas pie saviem aizbildņiem. Tā kā viņiem ir liels risks gan pašiem kļūt par noziegumu upuriem, gan viņi paši var pastrādāt noziegumus, inspekcija uzskata, ka noķert un aizvest bērnus piespiedu kārtā nebūtu pareizi. Rezultātu var panākt tikai, iegūstot jauniešu uzticēšanos.

"Ir jāsaprot, ka pie tā, kāds ir bijis šo bērnu dzīves gājums un šie daži mēneši, kopš bērni ir atgriezušies pašvaldībā, mums diemžēl nedod pamatu cerēt uz kādiem brīnumiem," norādīja VBTAI vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova.

Bijušo "Naukšēnu" bērnu pieredze ilgstoši ir bijusi traumatiska, viņi uzvedas sociāli nepieņemami, neuzticas pieaugušajiem un tāpēc arī nespēj pieņemt palīdzību. Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece rakstiskā atbildē norādīja:

"Bērnu pārkāpumi ir pieaugušo atbildības jautājums, jo tieši pieaugušie nav savlaicīgi pamanījuši, ka šiem bērniem ir nepieciešams atbalsts."

Dienesta uzraudzībā pašlaik ir pieci no bijušajiem "Naukšēnu" audzēkņiem. Par diviem no viņiem Probācijas dienests vērsies tiesā, lūdzot piespriesto sabiedrisko darbu aizstāt ar probācijas uzraudzību, kas dienestam ļautu labāk palīdzēt jauniešiem. Aptuveni puse no bijušajiem "Naukšēnu" audzēkņiem ir bijušie bērnunamu bērni. 

"Ja mēs skatīsimies, ka tie ir likumpārkāpēji, lai viņi saņem sodu... Bet par ko? Par pieaugušo neizdarību, kas viņus ir audzinājuši, kas nav laicīgi palīdzējuši? Tie pusaudži jau ir ar tādu pagātni un ar tik ielaistām problēmām. Tas maksās dārgi viņiem palīdzēt. Tas ir saprotams, ka tas nebūs sarunu kabinetā, ka viņš aizies parunāties pie sociālā darbinieka, vai aizies parunāties uz policiju," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Grāvere.

"Nevaram viņus vainot par to, kas ir noticis. Bet vienlaicīgi mums ir jānosaka gan šīs fiziskās, gan cita veida robežas.

Un ir jāpieradina pie tā, ka pieaugušajiem kaut kādā mērā var uzticēties. Bet drīzāk mums visas šīs diskusijas ir jāorientē uz preventīviem pasākumiem," stāstīja Rīgas domes pārstāvis Moors.

Visi aptaujātie speciālisti vienbalsīgi norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt prevencijā. Nepieciešams palīdzēt ģimenēm ar bērniem un iespējami agri iesaistīties uzvedības problēmu korekcijā, lai neradītu arvien jaunus un jaunus potenciālos ieslodzītos. Taču nedrīkst aizmirst arī konkrētos jauniešus, kas pārkāpj likumu. Iespējams, jāveido arī iestāde vai kopiena, kas strādātu ar tiem, kas pašlaik ir augsta riska grupā. Pašlaik tādas nav. 

KONTEKSTS:

Naukšēnu skola bija vienīgā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša pāraudzināšanas iestāde, bērni tur tika ievietoti ar tiesas lēmumu. Pēc skandāla pērnruden, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skolā atklāja nepieļaujamu sodu sistēmu, tika atstādināta skolas vadība un notika centieni ieviest jaunu disciplinēšanas kārtību, tomēr ministrija drīz izlēma skolu likvidēt. Tomēr septiņiem bērniem skolā izciešamais termiņš vēl nav beidzies, dažiem tas iestiepjas vēl tālu nākamajā gadā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti