Tādējādi daļa institūciju neefektīvi īsteno vai neīsteno vispār obligātos pasākumus, lai savlaicīgi apzinātu un novērstu iespējamos korupcijas un interešu konflikta riskus.
Ministru kabineta noteikumi valsts un pašvaldību institūcijām paredz, ka līdz 2018. gada 31. decembrim bija jāizstrādā un jāievieš iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Lai novērtētu faktisko situāciju ar sistēmas ieviešanu, KNAB 2019. gada nogalē aptaujāja 2077 valsts un pašvaldību institūcijas.
KNAB konstatēja, ka teju katrā piektajā institūcijā aizvien nav ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuros ir identificēti un analizēti iespējamie korupcijas riski.
Turklāt atsevišķas pašvaldības pretkorupcijas pasākumu plānu izstrādāja tikai pēc tam, kad no KNAB saņēma informācijas pieprasījumu sniegt datus par ieviesto pretkorupcijas sistēmu.
Lai arī vairums – gandrīz 80% – aptaujāto institūciju pretkorupcijas plānu ir ieviesušas, KNAB novēroja vairākas nepilnības, kas kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu. Proti, ne visas institūcijas identificē un padziļināti analizē korupcijas riskam pakļautos nodarbināto amatus, darbības jomas un procesus. Tāpat daļa aptaujāto institūciju neveic vispārēju ieviesto pretkorupcijas pasākumu izvērtējumu, ko KNAB rekomendē darīt vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu efektīvu sistēmas darbību.
KNAB pozitīvi vērtē atsevišķu pašvaldību praksi izstrādāt vienotu pretkorupcijas pasākumu plānu, kas ir saistošs visām reģiona iestādēm un pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām. Tomēr aptaujas dati liecina, ka ne visos šajos gadījumos konkrētā reģiona iestādes un kapitālsabiedrības ir informētas par plāna esamību.
Pēc iegūtās informācijas apkopošanas KNAB secina – lai arī iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma valsts un pašvaldību institūcijām ir obligāta prasība, daļa institūciju šo prasību izpilda tikai formālā veidā, tādējādi kavējot efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.
