Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Uzsākta izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu apiešanos ar bērnu datiem Ozolniekos

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

SOS ciemata audzēknes nāve izgaismo jauniešu klaiņošanas problēmu

KNAB uzrotī piedurknes slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas izķeršanai internetā

KNAB uzrotī piedurknes slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas izķeršanai internetā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pašvaldību vēlēšanas pagājušajā gadā parādīja, ka arī Latvijā politiskajās kampaņās arvien lielāku lomu ieņem internets. Tas radījis galvassāpes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), starp kura uzdevumiem ir politiskajai reklāmai tērētās naudas uzskaite. Paredzams, ka šogad pirms Saeimas vēlēšanām kampaņas būs krietni apjomīgākas nekā pērn. Tāpēc uzraudzīt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā KNAB šogad ir izvirzījis par prioritāti.

Top troļļu lapas uz vēlēšanām?

Vienkārši video materiāli bija populārs vēlētāju uzrunāšanas veids Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pašvaldību vēlēšanu kampaņā. Piecas minūtes garo video ar Jutas Strīķes runu ir noskatījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Partija izcēlās ar ļoti aktīvu aģitāciju sociālajos tīklos, taču izdevumu deklarācijā redzams, ka par reklāmas izvietošanu internetā samaksāti tikai 4000 eiro.

"Ļoti vienkāršs skaidrojums – mums ar izvietojumu internetā nodarbojas paši partijas biedri. Mēs varam teikt, ka esam amatieri, nevis profesionāļi, kas saņem algas partijā," skaidroja JKP vadītājs Jānis Bordāns, kurš augstu vērtē sociālo tīklu lomu komunikācijā ar vēlētājiem. Tie partijai palīdzēja ne tikai iekļūt Rīgas domē, bet arī pārsteigt daudzus ar augstu rezultātu – 13% balsu.

Tāpēc sociālos tīklus JKP aktīvi izmantošot arī Saeimas vēlēšanās. Bordāns uzskata, ka politiskie konkurenti interneta vidi izmantojot arī negodprātīgi.

"Mums ir zināms, ka atsevišķas varas partijas jau ir algojušas PR [publisko attiecību] aģentūras, kas šobrīd ļoti intensīvi veido troļļu lapas uz vēlēšanām. (..) Tuvākajā laikā jau parādīsies. Daudzas lapas ir īpaši sagatavotas, kur var redzēt, kas atbalsta tā saucamo Ventspils politiku. Daudz kur parādījies, kas ir apzināti veidots pret Jauno konservatīvo partiju. Bet es domāju, ka tas ir mazāk efektīvs stāsts, nekā ja cilvēki patiešām paši lieto savai komunikācijai," sacīja Bordāns.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" jau atspoguļojis interneta portālu tīklu, kurus uztur mārketinga speciālists Alberts Jodis. Portālu rakstos manāma īpaši pozitīva attieksme pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Jodis pats raidījumam gan to skaidroja ar redakcijas pārliecību, nevis kādu saistību ar ZZS. Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze noliedz sadarbību ar Jodi.

"Nē, mēs ne ar vienu nekoordinējam. Mums ir sava meitene, kas ir Zaļo un Zemnieku savienībā, un viņai nav nekāda sakara ar šo kungu. (..) Zaļo un Zemnieku savienība nemaksā. Es pats pat neesmu ticies. "Facebook" esmu manījis, ka kaut kas tāds ir," atzina Krauze.

Arī Latvijas Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars, kurš starp "zaļzemniekiem" ir viens no aktīvākajiem sociālo tīklu lietotājiem, Albertu Jodi nepazīstot.

"Es redzēju sižetus sociālajos tīklos. Personīgi neesmu pazīstams. (..) Nav man informācijas, ka ZZS ar viņu sadarbotos."

Tavars stāsta, ka ZZS savā starpā nav apsprieduši iespēju kontrolēt kādas ziņu lapas. Politiķis uzskata, ka drīzāk ZZS reklāma būtu jāievieto žurnālā "Ir", lai uzrunātu auditoriju, kas nav ZZS vēlētāji. Tomēr bažas saistībā ar aģitāciju internetā Tavaram ir ne tik daudz par iespējamu manipulāciju ar sabiedrisko domu, bet gan par to, ka reklāmdevējiem Latvijā zūd ienākumi.

"Gan politiskās partijas, gan kompānijas daudz stratēģiskāk un lielāku mērķauditoriju var sasniegt, izmantojot ārvalstu sociālos tīklus, kas nav Latvijā vai pat Eiropā reģistrēti, kā "Facebook", "Twitter", "Youtube " un dažādi "Google" produkti. Es pieļauju iespēju, ka šo politisko partiju reklāmas tādos klasiskos medijos, kas ir valsts nacionālie mediji, kas pieder vietējiem uzņēmumiem, ka nauda paliek vietējā tirgū, mazinās. Tas mazliet dara bažīgu. Šajā kontekstā būtu jārunā par plašāku regulējumu," teica Tavars.

Vairāk tērē vides reklāmām

Kopumā partijas par reklāmu izvietošanu internetā pirms pašvaldību vēlēšanām samaksājušas 115 000 eiro, apkopojis KNAB. Partiju deklarācijas liecina, ka summas reklāmai internetā svārstās no aptuveni 2000 līdz 20 000 eiro. Pēc deklarāciju izpētīšanas KNAB izdevumiem pierēķinājis klāt vien dažus simtus eiro.

Daudz lielākas summas partijas atvēlēja vides reklāmu izvietošanai un dažādu poligrāfijas izdevumu izdošanai. ZZS šīm pozīcijām iztērēja vairāk nekā 200 000 eiro, savukārt "Saskaņa" un "Vienotība" – virs 100 000 eiro.

Tikmēr no Saeimā pārstāvētajām partijām vislielāko daļu kampaņas finansējuma reklāmai internetā atvēlēja Nacionālā apvienība (NA) – 8% jeb 20 000 eiro no kopējiem izdevumiem.

NA pārstāvis Jānis Iesalnieks norāda, ka nauda tērēta baneriem portālos, nevis rakstu izcelšanai sociālajos tīklos. Tajos partijas biedri saturu radot un izplatot paši.

"Tas neprasa tik daudz finanšu ieguldījumu, kas ir televīzijā vai citur, tas vairāk prasa pašu darbu. Protams, vienmēr var noalgot profesionālu kompāniju, bet Nacionālā apvienība vienmēr ir izgājusi, ka vairāk mēs ieguldām savu pašu, brīvprātīgo darbu. Maksas pakalpojumus izmantojam salīdzinoši maz," skaidroja Iesalnieks.

Ko drīkstēs un ko nedrīkstēs internetā?

"Visām iesaistītajām personām, gan partijām, gan pašiem medijiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, mums kā kontrolētājiem arī līdz galam nav skaidrs, ko īsti var un ko nedrīkst darīt šajā interneta vidē," sacīja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Jaunskunga.

Likumā nosacījumi reklāmai internetā tika iestrādāti pirms aptuveni pieciem gadiem, un tie ir tādi paši kā citos komunikācijas kanālos. Tomēr šajā laikā interneta vide ir krietni mainījusies. Popularitāti ieguvuši sociālie tīkli kā "Facebook" un "Twitter", kas ļauj politiķiem izplatīt savus vēstījumus gan kā apmaksātu reklāmu, gan kā bezmaksas ierakstus no personīgajiem vai partijas profiliem. Tas interneta vidi atšķir no citām platformām.

"Pat ja, pieņemsim, kāds "Facebook" profilā tieši aģitē par kādu partiju vai ievieto kaut kādu viedokli, vai aicina balsot, bet tam nav apakšā samaksa, tad tas mūs neinteresē, jo to nevar kaut kādā veidā aprēķināt, piešķirt naudas komponenti, novērtēt un iekļaut deklarācijā," teica KNAB pārstāve.

Lai labāk saprastu KNAB pieeju politisko reklāmu internetā uzraudzībai, Latvijas Radio aplūko pāris strīdīgas situācijas.

Piemēram, kādas ministrijas oficiālajā "Twitter" kontā pirms vēlēšanām parādās virkne slavinošu ierakstu par ministrijas un konkrētas partijas ministra darbu. Vai tas būtu aģitācijas pārkāpums?

"Pazīmes te ir tai aģitācijai, bet, visdrīzāk, 99%, te nebūs konstatēts pārkāpuma fakts. Ja mēs skatāmies no priekšvēlēšanu aģitācijas esošā regulējuma, viņi neaicina balsot par sevi vai partiju. Viņi nepieminēs, ka viņi kandidēs. Līdz ar to nevarētu te runāt, ka te ir kāda slēptā aģitācija," teica Jaunskunga.

Cits piemērs – deputātam Artusam Kaimiņam piederošs uzņēmums ir iegādājies ziņu portālu "ritakafija.lv". KNAB pārstāve Jaunskunga norāda, ka likums neliedz politiķim piederošam uzņēmumam šādu portālu iegādāties. Bet kā KNAB rīkosies gadījumā, ja pirms vēlēšanām šajā portālā parādīsies glaimojoša intervija ar Kaimiņu bez kritiskiem jautājumiem?

"Riski uzreiz ir saskatāmi, mēs noteikti pievērstu uzmanību un sāktu pārbaudi. Bet atkal ir jautājums, kāds ir konkrētās intervijas saturs, kā viņi var pamatot, kāpēc tieši ar Artusu Kaimiņu ir šī intervija šobrīd un kāpēc, pieņemsim, nav intervija ar līdzvērtīgu oponentu, varbūt arī ar citu deputāta kandidātu, ar citu partiju pārstāvi," teica KNAB pārstāve.

Kas ir slēptā aģitācija?

Galvenais, ko KNAB šādos gadījums meklē, ir slēptā aģitācija. Tā likumā ir definēta kā aģitācija, par kuru saņemta samaksa, bet apmaksātājs nav norādīts. Tieši iztērētās naudas daudzums ir galvenais politiskās aģitācijas parametrs, ko kampaņās uzdots uzraudzīt KNAB. Ar likumu ir ierobežota summa, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai 120 dienu periodā pirms vēlētāju došanās pie balsošanas urnām. Mērķis ir samazināt naudas ietekmi vēlēšanās, lai bagātākās partijas ar masīvām kampaņām nevarētu pilnībā "noslāpēt" konkurentus.

Atļautais naudas apjoms priekšvēlēšanu aģitācijai nākamajās vēlēšanās katram vēlēšanu sarakstam būs aptuveni pusmiljons eiro.

Partijas izdevumus skaita pašas un iesniedz deklarācijas KNAB. Pēc tam birojs skaitļus pārbauda.

KNAB informāciju par ievietotajām reklāmām prasa arī "Facebook" un citiem sociālajiem tīkliem, taču to, cik atsaucīgas šīs kompānijas ir sadarbībā ar KNAB, birojs komentē izvairīgi. Esot labāki un sliktāki piemēri. Konkrētos gadījumus KNAB nekomentē, jo tā ir pārbaužu laikā iegūta informācija, kas ir konfidenciāla. Tomēr Jaunskunga atzīst, ka ar ārzemju interneta vietnēm esot problēmas.

"Kaut kādā portālā tiek ievietota apmaksāta vai slēpta aģitācija, un mēs pārbaudes ietvaros apskatāmies un redzam, ka šis portāls nav iesniedzis izcenojumus. Viss, pēc likuma šim portālam ir aizliegts izvietot turpmāk šo priekšvēlēšanu aģitāciju, un mums tas portālam ir jāaizliedz.

Bet tas portāls ir reģistrēts kaut kur kaut kādās Bahamu salās, atrodas pilnīgi citā jurisdikcijā un mēs neko nevaram izdarīt," atzina Jaunskunga.

Tikmēr vietējā sociālajā tīklā "draugiem.lv", kas joprojām ir starp piecām apmeklētākajām interneta lapām Latvijā, politiķi varot izmantot tikai bezmaksas komunikācijas rīkus, norāda "Draugiem" grupas runasvīrs Jānis Palkavnieks. Maksas politiskās reklāmas draugiem.lv nemaz nepieļaujot.

"Pirmkārt, lai tā vide būtu brīva no politiskās reklāmas tieši tajā laikā, kad tas aktīvi notiek. Tas [politiskā reklāma] ir sarežģīts process, un mēs to negribam darīt. Bet pirmām kārtām tas ir, lai lietotājus atbrīvotu no tām šausmām, kas notiek tos pāris mēnešus pirms vēlēšanām. Bet, protams, mums ir dažādi komunikācijas rīki, kur politiskās partijas var uzrunāt [iedzīvotājus] visa gada garumā normālā formā – caur lapām, domubiedru grupām, caur personīgajiem profiliem, tā kā tas netiek liegts nekādā veidā," teica Palkavnieks.

Reklāmām internetā tērēs vairāk

Sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis norāda, ka deklarācijās redzamās summas par reklāmas izvietošanu internetā daudzos gadījumos varētu būt tikai daļa no reklāmas izmaksas. Efektīvas politiskās kampaņas internetā nebūt neesot lēts prieks, jo tās ir rūpīgi jāplāno.

"Tas nav tā vienkārši – paņēmu, nopirku reklāmu, izvietoju un viss. Tur ir dažādas metodes. Būtībā tā ir prāta cīņa, lai pēc iespējas precīzāk atrastu, ko tu uzrunā internetā, jo tev ir jāuzrunā lielākoties cilvēki, kas ir svārstīgi vai jau ar zināmu tendenci uz pozitīvu lēmumu pieņemšanu par labu tev," skaidroja Rajevskis.

Viņš prognozē, ka summas, ko partijas tērēs reklāmai internetā, uz Saeimas vēlēšanām pieaugs. Dārgāk izmaksāšot arī reklāmas "Facebook", ja partijas tās vēlēsies izmantot.

""Facebook" ir mainījis algoritmu. Tas arī ir paziņots publiski. Viņi liek uzsvaru tomēr, ka tas ir draugu kopas komunikācijas līdzeklis, nevis reklāmas, jo tā reklāma sāk prevalēt ziņu plūsmā. Viņi grib to samazināt. Ko tas nozīmē – ne jau viņi to samazinās, vienkārši vēl pieaugs cena šai reklāmai, jo viņa nekur nepazudīs," sacīja Rajevskis.

Pieaugot politiskās aģitācijas popularitātei internetā, KNAB domā arī par izmaiņām likumā, lai šo vidi ciešāk varētu regulēt.

KNAB pārstāve Jaunskunga gan atzīst – likumu grozīt vajadzētu, taču neviens vēl neesot izdomājis, kā tieši. Tikmēr birojs uz Saeimas vēlēšanām iecerējis pastiprināt spēkus tieši slēptās aģitācijas izķeršanā.

"Es, protams, tādās detaļās nevaru atklāt tos visus mūsu nodomus, jo varbūt tas kaut kādā veidā var pēc tam traucēt.

Bet virziens ir tieši, ka mēs mēģināsim biroja visu kapacitāti pilnībā izmantot priekšvēlēšanu perioda laikā.

Tas ir arī operatīvais darbs. Ja nepieciešams, būs arī izmeklēšanas darbs, ja mēs runājam tieši par to slēpto daļu," atzina KNAB pārstāve.

Aptaujātie politiķi un eksperti uzskata, ka tikai ar operatīvām metodēm būs iespējams pārkāpējus noķert – nevis cerēt uz ārzemju sociālo tīklu kompāniju sniegto informāciju vai grozīt likumu, bet gan pieķert politiskās reklāmas slēptos apmaksātājus šeit uz vietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti