ĪSUMĀ
- KNAB konstatējis valsts amatpersonai noteiktu ierobežojumu pārkāpumu Tukišas rīcībā; Tukiša lēmumu apstrīdējusi tiesā.
- Tukiša interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu nesaskata.
- Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja uzskata – interešu konflikta nepieļaušana ir katra valdes locekļa individuāla atbildība.
KNAB konstatējis valsts amatpersonai noteiktu ierobežojumu pārkāpumu Tukišas rīcībā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu Latvijas Radio valdes locekles Mārītes Tukišas rīcībā, slēdzot radio reklāmas izvietošanas līgumu ar savu dzīves biedru.
“Jā, nu bet radinieks viņš man nav,” sarunā ar Latvijas Radio pavēstīja Tukiša, kura šo lēmumu ir apstrīdējusi tiesā.
“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn veica pārbaudi par Latvijas Radio valdes locekles darbības atbilstību likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normām un 2021. gada 8. oktobrī pieņēma lēmumu šo valsts amatpersonu saukt pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu,” informēja KNAB pārstāve Agita Antonāne.
KNAB sodītās amatpersonas vārdu neatklāj, taču Latvijas Radio zināms, ka sods piemērots Latvijas Radio valdes loceklei Mārītei Tukišai. Sīkāku informāciju par lietas apstākļiem birojs šobrīd nesniedz, jo lēmums ir pārsūdzēts tiesā.
Tomēr Latvijas Radio zināms, ka KNAB interesi piesaistījis radio valdes 2020. gadā parakstītais līgums ar reklāmas aģentūru “Sparta Media”.
No firmas puses līgumu parakstījis viens no īpašniekiem – Toms Šrāders, kas ir radio valdes locekles Mārītes Tukišas dzīves biedrs, bērna tēvs.
Savukārt no radio puses to parakstīja visa valde, ieskaitot Tukišu.
Mārīte Tukiša interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu nesaskata
Tukiša interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, slēdzot līgumu ar savu dzīves biedru, nesaskata.
“Šis līgums bija par to, ka “Sparta Media” pirka pakalpojumu no Latvijas Radio, nevis radio pirka pakalpojumu no “Sparta Media”. Tāpēc faktiski apgalvot, ka kaut kādu labumu no tā būtu guvusi “Sparta Media”, es vienkārši noliedzu kategoriski,” pavēstīja Tukiša.
Līgums ar “Sparta Media” bijis identisks tam, kādi slēgti ar citām reklāmas aģentūrām un nekādas atkāpes attiecībā uz šo uzņēmumu neesot bijušas.
Reklāmas aģentūras no Latvijas Radio saņemot atlīdzību jeb komisijas maksu atbilstoši tam, cik daudz reklāmu tās ir piesaistījušas. Arī “Sparta Media” saņēmusi savu daļu naudas.
Jautāta, vai dzīves biedrs un bērna tēvs ir saņēmis kaut kādu materiālu labumu no šī līguma ar Latvijas Radio, Tukiša skaidroja: “Viņš konkrēti nav saņēmis materiālu labumu. “Sparta Media” saskaņā ar noslēgto vienošanos ir saņēmusi aģentūras komisiju. Nejauksim materiālus labumus ar aģentūras komisijām. Šādi es nepiekrītu interpretēt šīs lietas.”
Latvijas Radio vadība sabiedrības interesēs atklāja detalizētāku informāciju par šo darījumu. Līgums ar firmu bijis spēkā 2020. gadā. Tā ietvaros “Sparta Media” radio piegādājusi reklāmas par nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro (7799 EUR). Komisijas maksa par “Sparta Media” pakalpojumiem bijusi 10% apmērā no piegādātā reklāmas apjoma, līdz ar to Latvijas Radio firmai pārskaitījis 780 eiro. Lai arī 2020. gadā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, politisko reklāmu firma radio nav piesaistījusi.
Tukiša uzsvēra, ka brīdī, kad šo līgumu parakstījusi, viņai nekādi jautājumi neesot radušies.
“Es tiešām neiedomājos, ka šo jautājumu var interpretēt caur, sanāk laikam, Civillikuma faktu, jo tomēr es saku – viņš nav man radinieks un tas, ka bērna tēvs, tas nenozīmē to, ka... pat ja viņam ir pienākums rūpēties par bērnu, tas nenozīmē to, ka visi bērnu tēvi to dara,” norādīja Tukiša. Vairākkārt viņa uzsvēra, ka līgumu parakstījusi visa valde.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja uzskata – interešu konflikta nepieļaušana ir katra valdes locekļa individuāla atbildība
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne skaidroja, ka, ņemot vērā likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, interešu konflikta nepieļaušana ir katra valdes locekļa individuāla atbildība.
“Ja kāda no mums nonāktu šādā interešu konflikta situācijā, tad katra mūsu pienākums būtu sevi atstādināt no šādas lietas vai konkrēta lēmuma pieņemšanas. Šajā gadījumā man pat prātā neienāca par to iedomāties,” teica Klapkalne.
Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere norādīja, ka par kolēģu privāto dzīvi neinteresējas, tāpēc par iespējamo interešu konfliktu nav zinājusi.
Tikmēr Tukiša uzsvēra, ka neko nav pārkāpusi, – nekādu materiālu ieguvumu viņi ar Šrāderu no tā neesot guvuši. Arī Šrāders rakstiskās atbildēs pauda, ka “Sparta Media” radio neieguva nekādas privilēģijas, turklāt līgums būtu spēkā arī bez Tukišas paraksta, jo to parakstījušas citas valdes locekles.
“Es uzskatu, ka vaina ir jāpierāda. Fakts, ka līgums ir parakstīts – jā, bet otrs,
lai pierādītu, ka no tā ir gūts tiešs materiāls labums, tas ir jāpierāda,”
norādīja Tukiša.
Mārīte Tukiša arī asi kritizēja šāda sižeta gatavošanu – šis jautājums neesot svarīgs.
Kādu administratīvo sodu KNAB viņai piemērojis, Tukiša neatklāja. Pants, pēc kura viņa saukta pie administratīvās atbildības, ļauj valsts amatpersonai uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro ar vai bez lieguma ieņemt valsts amatpersonas amatu.
