Sadaļā par darba uzdevumu izpildi veicinošiem un kavējošiem faktoriem, Streļčenoks norāda, ka no valsts puses KNAB darbs veicināts gan ar finansiālo atbalstu funkcijām un iniciatīvām, gan citu institūciju sadarbību. Tāpat joprojām augsts uzticības līmenis un ieinteresētība esot no sabiedrības puses.
KNAB šefs arī min, ka iestādē uzlabojusies darba organizācija un plānošana, darbinieku un nodaļu sadarbība. Streļčenoks norāda uz iespējām pilnveidot prasmes un apgūt jaunas zināšanas, arī starptautisko pieredzi. Uzdevumu izpildi veicinājusi arī finanšu nodaļas vadītājas spēja organizēt grāmatvedības uzskaites un uzdevumu izpildes kontroli nodaļā.
Streļčenoks uzskaita virkni personīgo faktoru, kas veicinājuši darba uzdevumu izpildi. Viņš norādīja uz savu atbilstošu izglītību, spēju uzņemties vadītāja lomu, spēju plānot un organizēt savu un padoto darbu, spēju pieņemt lēmumus, arī zināšanu pilnveidošanu. Tāpat ir minētas tādas spējas kā konstruktīvu attiecību veidošana un uzturēšana ar kolēģiem, sadarbības partneriem un sabiedrību.
„Spēju izvirzīt mērķus, meklēt risinājumus sarežģītās situācijās, mērķtiecīgi virzīties uz vēlamo rezultātu un uzņemties atbildību gan par pieņemtajiem lēmumiem, gan par darba rezultātiem.” Tā pašnovērtējumā raksta Streļčenoks.
Viņš arī uzskata, ka viņam piemīt analītiskā un konceptuālā, arī radoša domāšana un spēja identificēt būtiskos jautājumus un pamatcēloņus sarežģītās situācijās. Pieminēta spēja pārstāvēt KNAB valsts un starptautiskās institūcijās, piedalīties asās diskusijās.
Kritizē padotos un atzīst savu trūkumus
Savukārt pie darba uzdevumus kavējošiem faktoriem, kas attiecas uz valsts līmeni, tiek minēts KNAB finansējums, kas netika atbalstīts pilnā apmērā, atsevišķu KNAB izstrādāto normatīvo aktu grūtā virzība, kā arī „atsevišķu mediju un nevalstisko organizāciju rīcība, atspoguļojot nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par Birojā notiekošo”.
Norādot uz darbus kavējošiem faktoriem iestādes iekšienē, KNAB priekšnieks raksta, ka ir nepietiekamas atsevišķu amatpersonu zināšanas par valsts pārvaldes jomu un darbības principiem, piemēram, par vadītāja kompetenci, darba uzdevumu izpildes kārtību, iekšējās kontroles nozīmi. Neesot pietiekamas apmācību personālam.
Arī atsevišķu KNAB struktūrvienību vadītāju kompetence neesot pietiekama. Kā piemēru viņš min nekvalitatīvu darba izpildi no Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja, kuru viņš pērn septembrī atbrīvoja no draba.
„Atsevišķu Biroja amatpersonu nespēja ievērot subordināciju un veidot normālu, konstruktīvu un lietišķu komunikāciju ar kolēģiem,” norāda Streļčenoks. Viņš par destruktīvu dēvē amatpersonu rīcība, atceļot viņa lēmumus.
KNAB priekšnieks norāda uz neefektīvu un izveidošanas mērķiem neatbilstošu Ētikas komisijas darbību. Pērn jūlijā gan ziņots, ka KNAB Ētikas komisija bija vērsusies pie premjera ar ziņām par Streļčenoka iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, pārmetot viņam interešu konfliktu.
„Atsevišķu amatpersonu nespēja un nevēlēšanās konstruktīvi komunicēt, kā arī atsevišķu amatpersonu destruktīva rīcība maldinot augstākstāvošas amatpersonas, radot neatgriezeniskas negatīvas sekas iestādes prestižam,” pauž KNAB priekšnieks. Viņaprāt, netiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par KNAB funkciju izpildi.
Savukārt kā uzdevumu izpildes personisko kavējošo faktoru KNAB prieksnieks min tikai vienu: „Svešvalodu (angļu valodas) zināšanas jāturpina pilnveidot.”
Streļčenoks publiskojis savu novērtēšanas veidlapu, kura pērn viņam bija jāiesniedz novērtēšanas komisijai. Komisija viņa darbu novērtējusi ar C, kas pielīdzināms novērtējumam labi. Novērtējums ir par laiku no 2011.gada novembra līdz 2013.gada novembrim.
Jau ziņots, ka pērn oktobra beigās izveidota komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt Streļčenoka darbību un tās rezultātus.
