Kalnmeiers atgādināja, ka novembrī novērtēja KNAB priekšnieka kā ierēdņa darbību un secināja, ka viņa iemaņas ir pietiekamas, lai strādātu, taču komisija norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, nepilnībām, kas jāpilnveido.
No šīs komisijas lēmuma pagāja vairāk nekā seši mēneši, un tagad ir pamats izvērtēt, kas darīts, lai trūkumus novērstu un mainītu situāciju iestādē, ir pamats veidot ierēdņa novērtēšanas komisiju civildienesta likuma kārtībā, skaidroja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers uzsvēra, ka „atlaišanas komisija” jeb atbilstības amatam novērtēšanas komisija var vērtēt jau atklātus un apzinātus pārkāpumus, tā nenodarbojas ar pārkāpumu meklēšanu. Savukārt, ka Streļčenoka ierēdņa novērtēšanas komisija secinās, ka viņa darbā nav uzlabojumu, tas jau būtu konkrēts trūkums, ko var izmeklēt „atlaišanas komisija”, skaidroja Kalnmeiers.
Jau ziņots, ka pagaidām komisija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka atbilstībai amatam netiks veidota.
Iepriekš premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) rosināja veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Tas ir viens no KNAB likumā paredzētajiem veidiem, kā uzsākt biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata – galavārds šai procesā ir sakāms Saeimai.
Aprīļa vidū Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes strīdā par atlaišanu likusi KNAB atjaunot amatā bijušo darbinieci. Streļčenoks Strīķi bija atlaidis, pamatojoties uz viņai piešķirto neapmierinošo novērtējumu. Novērtējuma kārtība arī bija galvenais diskusiju objekts lietā.
KNAB vērsies prokuratūrā, jo uzskatīja, ka, izsniedzot Strīķei pielaidi valsts noslēpumam, SAB ir rīkojies pārsteidzīgi. Ģenerālprokurors maijā atcēla SAB lēmumu par pielaides piešķiršanu.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes bija atlaidis Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē, tāpēc Strīķe vērsās tiesā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš apliecināja, ka ar ieilgušajiem strīdiem KNAB šobrīd ir novājināts. Ģenerālprokurors norādīja, ka, piemēram, biroja izmeklētāju vidū ir trīs vakances, kas, ņemot vērā kopējo izmeklētāju skaitu, ir ļoti daudz. Tas palielina slodzi uz jau esošajiem izmeklētājiem, un pieaug risks darba kvalitātes sarukšanai.
Savukārt Straujuma pēc tiesas lēmuma pauda - ja Streļčenoks un viņa vairākkārt atlaistā un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotā vietniece Juta Strīķe nespēj strādāt vienā iestādē, viņiem pašiem būtu jāizvērtē situācija un„jābeidz tas cirks”, un vienam jāatkāpjas.
