Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka KNAB rosina sākt kriminālvajāšanu pret vienu no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem «Latvijas tilti».
KNAB paziņojumā medijiem informēja, ka 2019. gada 6. jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu – kukuļošanu – pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka
juridiskās personas pārstāvis 2016. gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā desmit tūkstošu eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule paziņojumā medijiem uzsvēra, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota. "Ja fiziska vai juridiska persona akceptē un praktizē kukuļošanu, vienīgās zāles ir nesaudzīga saukšana pie atbildības un disciplinējoša soda piemērošana. Turklāt jebkuram uzņēmumam, kas vēlas saņemt pasūtījumu citā valstī un gatavs rīkoties nelikumīgi, jāapzinās, ka tas atbild par savu rīcību saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem," sacīja Cīrule.
Tāpat KNAB norādīja, ka 2014. gada 30. maijā Latvijā stājās spēkā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Latvija kā minētās Konvencijas dalībvalsts ir uzņēmusies pienākumu atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kuras izdarījušas ārvalstu amatpersonu kukuļošanu vai ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, starpniecību kukuļošanā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
KNAB arī atgādināja, ka, ja Latvijā vai ārvalstīs amatpersonas fiziskai vai juridiskai personai pieprasa kukuli, šāda veida darījumos nekādā gadījumā nedrīkst iesaistīties un par kukuļa pieprasīšanu nekavējoties jāziņo KNAB vai konkrētās valsts tiesībsargājošajām iestādēm.
Pēc krimināllietas materiālu nosūtīšanas prokuratūrai KNAB noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūra ir atbildīga par krimināllietas virzību.
"Latvijas tiltu" pārstāve Inga Domka aģentūrai LETA uzsvēra, ka "Latvijas tilti" kā uzņēmums nekādus likumpārkāpumus nav veicis, kā arī nav veicinājis jebkādas koruptīvas darbības.
"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Lietuvas tiesas spriedums bijušajam "Latvijas tilti" valdes priekšsēdētājam vēl ir pārsūdzams, tāpēc ir pāragri runāt par konkrēto fizisko personu vainu. Tajā pašā laikā, būtiski norādīt, ka pat Lietuvas tiesa savā spriedumā ir konstatējusi un atzinusi, ka "Latvijas tilti" kā uzņēmums nav guvusi nekādu neatļautu vai prettiesisku labumu, kas ir jebkādu koruptīvu darbību mērķis. Līdz ar to, neraugoties uz KNAB skaļajiem paziņojumiem, "Latvijas tilti" uzskata pret uzņēmumu uzsākto lietu par neloģisku un nepamatotu," uzsvēra uzņēmuma pārstāve.
Domka norādīja, ka "Latvijas tilti" ir viens no pirmajiem Latvijas būvniecība uzņēmumiem, kas sāka piedalīties Lietuvas publiskajos iepirkumos. Uzņēmums jau kopš ieiešanas Lietuvas tirgū vienmēr ir sagādājis nopietnu konkurenci vietējiem uzņēmumiem jūras un ostu infrastruktūras, hidrotehnisko būvju un tiltu būvniecības tirgū Lietuvā.
Domka uzsvēra, ka "Latvijas tilti", darbojoties Lietuvā, vienmēr ir savlaicīgi un pienācīgā kvalitātē izpildījis savus darbus, bieži vien tos izpildot ātrāk un lētāk, nekā noteikts līgumos ar pasūtītājiem, tā rezultātā nodrošinot ātrāku dažādu infrastruktūras objektu ekspluatācijas uzsākšanu un arī pasūtītāju budžeta līdzekļu ekonomiju.
"Kopš 2016.gada "Latvijas tilti" ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību darbinieku apmācībai korupcijas risku novēršanā, lai darbinieki, izpildot tiešos pienākumus uzņēmumā, nenonāktu pat šķietami nelikumīgās vai divdomīgi vērtējamās situācijās," piebilda Domka.
KONTEKSTS:
Raidījums "De facto" pērn vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērnā gada maijā sāka kriminālprocesu pret vienu no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem “Latvijas tilti”, kura bijušo vadītāju tiesā par kukuļu došanu Lietuvas ostas amatpersonai.
Latvijas tiltu” bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā apsūdz par kukuļiem – dārgu rokaspulksteni, kā arī konjaka pudeles kastē noslēptiem pieciem tūkstošiem eiro, ar ko pirms trīs gadiem tika pieķerts Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Gedimins Zumars.
