„Es ierosināju disciplinārlietu pret Strīķes kundzi attiecībā par viņas rīkojumiem, ko uzskatu par neloģiskiem un neracionāliem,” apstiprināja Streļčenoks.
Viņš piebilda, ka nevarēja gaidīt, kad viņa un Strīķes attiecības uzlabosies.
„Es redzu, ka konstruktīvā komunikācija starp kolēģiem nenorit tā, kā tai vajadzētu būt. Tādēļ nesaskatu nekādu iemeslu, lai šo situāciju palaistu pašplūsmā. Man arī nav tādu tiesību attiecībā pret tiem kolēģiem, kas savus amatus pilda godīgi, konstruktīvi un profesionāli. Es nevaru gaidīt, ka kaut kad vēlāk attiecības starp mani un Strīķes kundzi veidosies labākas,” sacīja KNAB priekšnieks.
Tāpat Streļčenoks atzina, ka pret Strīķi ierosinājis disciplinārlietu, lai darbinieki saprastu, kādi ir viņu darba pienākumi, strādājot KNAB.
„Man ir nepieciešams, lai cilvēki saprastu, kas no viņiem tiek prasīts, kādi ir viņu amata pienākumi,” viņš teica.
Streļčenoks uzsvēra, ka pēdējā laika konflikti KNAB ir vērsti uz biroja reputācijas graušanu sabiedrības acīs.
„Pēdējā laika situācija, kas izveidojusies, ir vērsta uz to, lai grautu KNAB reputāciju, īpaši sabiedrības priekšā. Iespējams, tas viss ir ar īpašu nolūku veidots. Vispirms jau, lai grautu manu reputāciju un pēc tam biroja [KNAB] reputāciju,” sprieda KNAB vadītājs.
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers konflikta risināšanā KNAB ieteicis piesaistīt mediatoru, Streļčenoks sacīja, ka viņš to nedarīs. Tā vietā viņš aicinās ekspertus no neatkarīgām, ar KNAB nesaistītām institūcijām, lai izvērtētu KNAB darbību.
„Es vēl neteikšu pagaidām, no kurām institūcijām viņi būs, bet tās būs trešās personas, kas nav saistītas ar biroju [KNAB]. Ir konkrēts lūgums – deleģēt komisijai cilvēkus, kas visu pārbaudīs,” paskaidroja Streļčenoks.
Premjers, kura pārraudzībā KNAB strādā, uzsver, ka viņam kā politiķim jābūt atturīgam pret iespējamu tiešu iejaukšanos konflikta noregulēšanā. „Skaidrs, ka politiķiem nebūtu tieši jāiesaistās tiesību sargājošo institūciju darbā pat tad, ja tas notiek ar labiem nodomiem, tas var būt traktēts neviennozīmīgi,” saka Dombrovskis. Viņš pieļauj, ka aicinās ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai kopā lemtu, ko viņi var darīt, lai situāciju atrisinātu.
Tikmēr eksperti notiekošo KNAB vērtē kā jaunu konflikta lappusi. „Ja iesaistītās puses nav gatavas atrast risinājumu, tad to nevar izdarīt. Tad vai nu nepaklausīgie darbinieki ir jāatlaiž vai kaut kādā veidā jāmēģina iedarboties uz priekšnieku, lai viņš maina politiku,” saka korupcijas pētnieks Valts Kalniņš.
Savukārt bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs („Vienotība”) akcentē, ka „turpinās strīds par to, vai šo iestādi vada viens vai vairāki cilvēki”.
Bijušais KNAB šefs uzskata, ka savulaik birojā valdījusi lielāka saticība, jo visiem bijis viens kopsaucējs – cīņa ar politiķiem, kuri vēlējās likvidēt KNAB. Arī pats Streļčenoks neredz ātru konflikta risinājumu. „Es nebūšu naivs, ja cerēšu uz vēl kaut ko labu (..) Visas situācijas ir veidotas mākslīgi ar mēģinājumu graut manu reputāciju un attiecības birojā,” saka Streļčenoks.
Streļčenoks ierosinājis disciplinārlietu pret KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.
Strīķe no amata pienākumu pildīšanas nav atstādināta.
Disciplinārlieta ierosināta par Strīķes rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus viņa prombūtnes laikā un atceļot KNAB priekšnieka rīkojumu, ar kuru tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, kā arī atceļot Streļčenoka rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods.
Tāpat disciplinārlieta ierosināta, jo viņa pieņēmusi darbā jaunu izmeklētāju, kas, pēc KNAB šefa uzskata, liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots izmeklēt disciplinārlietu un sagatavot slēdzienu līdz 13.septembrim.
