Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus, atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu, ar kuru tika izbeigtas darba attiecības pārbaudes laikā ar biroja darbinieci. Tāpat Strīķe piemērojusi disciplinārsodu Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai, kā arī izdevusi rīkojumu par izmeklētājas pieņemšanu darbā.
Tādējādi KNAB paziņojumā norāda, ka Strīķe divu nedēļu laikā, pildot KNAB priekšnieka pienākumus, veicinājusi darbības, kas liecinot par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. "Strīķe veicinājusi darbības, kas ir pretējas iestādes interesēm," teikts paziņojumā.
Pati Strīķe Latvijas Radio uzsver, ka satraukumu nejūt un ir pārliecināta par savu taisnību.
„Es jūtos gana mierīga, jo man ir pilna skaidrība, ka visi rīkojumi ir tiesiski un pamatoti. Līdz ar to, ja dienesta izmeklēšanas komisija vēlas par to rīkot izmeklēšanu un pārliecināties [par rīkojumu pamatojumu], tad tā to var darīt,” norādīja Strīķe.
Premjers, kura pārraudzībā KNAB strādā, uzsver, ka viņam kā politiķim jābūt atturīgam pret iespējamu tiešu iejaukšanos konflikta noregulēšanā. „Skaidrs, ka politiķiem nebūtu tieši jāiesaistās tiesību sargājošo institūciju darbā pat tad, ja tas notiek ar labiem nodomiem, tas var būt traktēts neviennozīmīgi,” saka Dombrovskis. Viņš pieļauj, ka aicinās ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai kopā lemtu, ko viņi var darīt, lai situāciju atrisinātu.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots veikt izmeklēšanu un sagatavot slēdzienu līdz 13.septembrim.
Komisija, ja nepieciešams, dalībai var pieaicināt citus speciālistus un ekspertus valsts pārvaldes jomā.
Jau ilgāku laiku KNAB iekšienē samilzis konflikts starp Streļčenoku un vairākiem darbiniekiem. Premjers iepriekš izteicies, ka viņa funkcijas saistībā ar KNAB pārraudzību neparedz iespēju iejaukties biroja administratīvo jautājumu risināšanā, tomēr viņš sagaida, ka birojs spēs atrisināt nesaskaņas, izmantojot savus iekšējos resursus.
