Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvija kādreiz bija aviācijas lielvalsts

Kampaņošanu «Twitter» konstatēt nebūs viegli

KNAB: Pirms vēlēšanām nebūs viegli konstatēt «kampaņošanu» vietnē «Twitter»

Jautājums, kā efektīvi pirmsvēlēšanu laikā sociālajos tīklos uzraudzīt politiķu kampaņas un ārzemju ietekmes mēģinājumus, nodarbina visā pasaulē. Ar "Facebook" valdība dialogu izveidojusi, sadarbība mazāk skaidra ir ar mikroblogošanas vietnes "Twitter" vadību.

Pēc Valsts prezidenta vizītes Silīcija ielejā, "Facebook" galvenajā mītnē, un sociālās vietnes pārstāvju viesošanās Latvijā valsts augstākās amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzina - dialogs ar sociālā medija vadību izveidojies veiksmīgs.

Tomēr prezidenta vēlēšanas ASV parādīja, ka necaurskatāmi savu ietekmi politiķi cenšas nodrošināt ne tikai "Facebook". Piemēram, pētnieki Oksfordas universitātē atklāja, cik plaši vietnē "Twitter" izmantoti automātiski viltus robotu konti jeb boti. Par labu kādam no kandidātiem kopumā vēlēšanu nedēļā tvītojuši 19 miljoni šādu lietotāju. Kā izdodas pārrunas ar šīs vietnes vadību, skaidru atbildi birojs nesniedz, tomēr var noprast – tās nav tik veiksmīgas kā ar "Facebook".

"Attiecībā uz "Facebook" laikam šobrīd ir pavirzījusies tā situācija uz priekšu, ja salīdzinām ar pārējiem sociālajiem tīkliem, bet nu šīs sarunas notiek.

Es šobrīd varbūt nokomentētu, ka šis dialogs notiek, un es negribētu varbūt kaut kādās detaļās iedziļināties. Tas varētu traucēt kaut kādai turpmākai sadarbībai," saka KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles daļas vadītāja Amīlija Jaunskunga.

Latvijā jautājums par to, vai politiķu aktivitātes spēsim kontrolēt, īpaši aktuāls kļuvis pēdējo divu nedēļu laikā, kad lietotāji ar vairākiem tūkstošiem sekotāju novērojuši, ka viņiem masveidīgi seko boti. Radušās bažas, vai to nevar saistīt ar vēlēšanu tuvumu.

Žurnāliste Inga Spriņģe iepriekš pētījusi, kā politiķi izmanto viltus profilus sociālajos tīklos, piemēram, daloties ar dažādiem reklāmu vēstījumiem vai uzdodot sev jautājumus, uz kuriem sniegtās atbildes palīdz tēla spodrināšanā. Šie botu konti gan darbojas citādāk un, lai gan ar mazāku jaudu, bet bija vērojami arī iepriekš, viņa uzsver.

"Es viņus  esmu jau gadiem novērojusi, nekāds ļaunums no viņiem nav. Viņi neiesaistās nekādās diskusijās, viņi nepārsūta nekādas ziņas. Manuprāt, šobrīd ir kaut kāds uzlidojums. Es nezinu, kāpēc tāds ir, bet es tur nesaskatu nekādu lielu bīstamību," saka žurnāliste.

Tomēr nesteigties un uzreiz nevērtēt notiekošo kā nekaitīgu mudina Indiānas universitātes Komplekso tīklu un sistēmu centra pētnieka Filipo Mensera teiktais.

Boti sociālajos tīklos ir viens no tematiem, kam jau kādu laiku pievērsušies zinātnieki.

"Esam novērojuši, ka reizēm botus veido, lai sekotu citiem lietotājiem un mēģinātu panākt, ka "Twitter" tos bloķē, ziņojot, ka tie pārkāpj lietošanas noteikumus. Tas arī saskan ar to, ka šie boti necenšas uzdoties par reāliem lietotājiem. Vissliktākais scenārijs, ko varu iedomāties - tā kritiskā brīdī var mēģināt apklusināt kritiķus vismaz uz kādu laiku," atzīst Mensers.

Tāpat, ja ir nolūks, ka ar laiku boti sāks aktīvi tvītot, tos var lietot, lai izskatītos, ka sabiedrībā ir pastiprināta interese par kādām tēmām vai politiķa aktivitātēm.

"Ja tu vari radīt iespaidu, ka cilvēki daudz runā par kādu personu vai problēmu, vari piemānīt arī žurnālistus tradicionālajos medijos, lai tie pievērstos tēmai. Tā kaut kādā mērā var kontrolēt, par ko runā sabiedrībā," piebilst pētnieks.

Arī šādām aktivitātēm KNAB sola priekšvēlēšanu aģitācijas laikā pievērst uzmanību.

Lai gan birojs izmantos īpašus sociālo tīkla monitoringa rīkus, šādus slēptus kampaņošanas gadījumus viegli konstatēt nebūs, atzīst Jaunskunga.

"Tas ir arī veiksmes jautājums, vai mums izdosies arī kaut kādus gadījumus nofiksēt, jo, ja tas notiek slēptā veidā, to ir arī grūtāk nokonstatēt."

"Ja Latvija to varētu atrisināt, tad mēs būtu lielu soli priekšā citiem," saka Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”)

Mensers pauž - pat tas, ka vietne nekavējas sadarboties, tomēr nenozīmē, ka kontu īpašniekus varēs viegli noskaidrot. "Platformām ir pieeja lietotāju IP adresēm, bet tās varbūt mānīgas. Jānorāda e-pasts, bet viltus e-pastu var izveidot jebkurš. Tāpat arī ar tālruņa numuru. Pat portāla uzturētājiem ar pilnu pārliecību var nebūt iespējams pateikt, kurš izveidojis kontu."

Risinājums daļēji esot pašu lietotāju rīcība. Proti, Mensers stāsta – cilvēkiem mūsdienu pasaulē jāpierod pie domas, ka informāciju, iespējams, nesniedz tas, kas šķiet. Un gan eksperts, gan birojs vienbalsīgi mudina botus bloķēt pat tad, ja tas aizņem daudz laika.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti