Panorāma

Cenu kritums mobilo sakaru nozarē ir apstājies

Panorāma

Latvijā izgudrots auto piedalīsies sacīkstēs ASV

Kam pārraudzīt KNAB?

KNAB pārraudzību no premjeres negrib pārņemt ne ģenerālprokurors, ne Saeimas deputāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ilgstošā skandālu ēna, kas pavada Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), liek tā pārraudzītājai ministru prezidentei Laimdotai Straujumai („Vienotība”) meklēt  citu, kas uzņemtos pārraudzības funkciju. Viņa piedāvā to darīt ģenerālprokuroram vai Saeimas deputātiem. Pagaidām ne viens, ne otrs nevēlas uzņemties šo lomu.

Situācijā, kad pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļcenoks vaino Straujumu politiskā spiedienā, kas izpaužoties vēlmē dibināt viņa vērtēšanas komisiju, premjere rosina mainīt  biroja pārraudzības modeli. Patlaban pārraudzību īsteno valdība premjera personā, un Straujuma to ierosina uzticēt vai nu ģenerālprokuratūrai vai Saeimas atbildīgajai komisijai.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar prese sekretāres starpniecību paskaidroja, ka tas, viņaprāt, nebūtu pareizi: „Ģenerālprokurors nepiekrīt šai Ministru prezidentes domai par to, ka KNAB varētu būt ģenerālprokurora pārraudzībā, jo izpildvara valstī ir veidota pēc hierarhijas principa un KNAB kā izpildvaras institūcija var būt pārraudzībā tikai izpildvaras institūcijai un nevar atrasties tiesu varas iestādes, kāda ir prokuratūra, pārraudzībā.”

„Ja Ministru kabinets atzīst, ka nespēj nodrošināt normālu KNAB funkcionēšanu, KNAB ir jāieraksta Satversmē kā neatkarīga iestāde un jādod politiskā pārraudzībā Saeimas komisijai,” norāda ģenerālprokuratūrā.

Prokuratūru kā pārraudzītāju  neatbalstītu arī nevalstiskās sektora eksperti, norādot – KNAB ne tikai apkaro korupciju, bet nodarbojas ar likumu pilnveidošanu, izglīto sabiedrību un uzrauga partiju finanses un amatpersonu interešu konfliktus. „Gan kā vispārējās pārraudzības iestādei, gan kā tādai, kas veic prokurora uzraudzības funkcijas kriminālprocesos, var notikt abu šo posmu saaugšana. Un tīri no KNAB izmeklēto kriminālprocesu viedokļa tas nebūtu vēlams,” norāda „Providus” pētnieks Valsts Kalniņš.

Kalniņš par sliktu ideju vērtē arī Saeimas komisijas iecelšanu KNAB pārauga kārtā. To nevēlētos arī paši politiķi, kas savukārt par piemērotu uzskata KNAB nonākšanu prokuratūras paspārnē, kur ilgstoši bez skandāliem darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. „Es saprotu, ka ģenerālprokurors to negrib, taču tad būtu iespējams nodrošināt lielāku kārtību, jo būtu skaidra atbildība, nevis kā tagad - atbildība tiek prasīta no premjeres, bet viņai nav iespēju neko ietekmēt,” skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).

Valdošajā koalīcijā patlaban jautājums par KNAB pārraudzības maiņu neesot apspriests un pirms rudenī gaidāmajām Saeimas velēšanām to, visticamāk, arī nevēlēsies cilāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti