Kā palielinājās iedzīvotāju uzkrājumi bankās, pārdoto jauno automašīnu un nodokļu ieņēmumi – par to visu radio ēterā šonedēļ vēsta īsi Finanšu ministrijas apmaksātie reklāmas materiāli. “Aug ienākumi, aug Latvija,” pausts reklāmā.
Reklāmā neizskan neviena politiskā spēka nosaukums vai deputāta kandidāta vārds. Tomēr daudzos klausītājos šie materiāli raisa gan asociācijas, gan nepatiku.
Lūk, ceturtdienas raidījuma „Krustpunktā” saņemtais klausītājas zvans: „Vai jūsu skatījumā tā ir slēpta priekšvēlēšanu reklāma, ja Finanšu ministrija izvieto to, ko viņi sauc par informāciju par to, cik labi dzīvojas Latvijā?”
Šo jautājumu klausītāja uzdod Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem, kurš min, ka jāvērtē reklāmas saturs: ja tiešas kāda deputātu kandidāta aģitācijas nav, tad nav arī pārkāpuma.
„Ja šeit ir saskatāma kādas valsts pārvaldes iestādes sabiedrības informēšana par to, kas ko dara un kas ir sasniegumi, būtu grūti teikt, ka šeit ir priekšvēlēšanu aģitācija,” sacīja Straume.
Jau pēc ētera KNAB priekšnieks precizē – Finanšu ministrijas reklāmas gadījumā drīzāk varētu runāt par, iespējams, neracionālu līdzekļu izlietošanu, kas būtu jāvērtē Valsts kontrolei.
Taču priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē Jēkabs Straume pārkāpumu nesaskata: “Ja šī likuma normas un regulējums nav pārkāpts, tad arī pārkāpuma nav, lai arī kā varētu likties, ka ar šādu vienas pārvaldes iestādes sabiedrības informēšanu notiek aģitācija par iestādes politisko vadītāju.”
Sabiedriskās politikas centra „Providus” eksperte Iveta Kažoka uzskata, ka korupcijas apkarotājiem vajadzētu skatīties plašāk uz priekšvēlēšanu aģitācijas būtību: „Es pieņemu – ja mēnesi pirms vēlēšanām televīzijā parādītos pretēji vērsta reklāma par to, cik slikta bijusi nodokļu reforma, cik tai bijušas negatīvas sekas, tādā gadījumā gan KNAB, gan Finanšu ministrija redzētu politisko vēstījumu aiz šāda veida reklāmas. Proti, viņa būtu vērsta uz koalīcijas partiju reputācijas samazināšanu.”
Taču šajā konkrētajā gadījumā Kažoka aicina vērst uzmanību uz to, cik intensīva būs šī Finanšu ministrijas reklāma arī pēc vēlēšanām. Neviennozīmīgs vērtējums ir sociologam Arnim Kaktiņam: „Jā, tiešām varam izteikt pārmetumus. Ir priekšvēlēšanu laiks. Skaidrs, ka viss, kas tiek runāts, spēlē vienam par labu, otram par sliktu. Bet no otras puses, vai tāpēc, ka ir vēlēšanas, valsts varai un sabiedriskajam sektoram būtu jāpārtrauc runāt?”
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde stāsta, ka materiālus kopš gada sākuma publisko dažādos medijos plašas izglītojošas kampaņas ietvaros, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par nodokļu reformu.
„Šie materiāli ir jau bijuši iepriekšējos mēnešos gan lielākajos interneta portālos, gan drukātajos medijos, tagad arī radio. Līdz ar to visa gada garumā dažādi mediji tiek izmantoti, lai sasniegtu dažādu sabiedrības daļu. Mēs informējam šobrīd un turpinām to darīt arī nākamajos mēnešos,” norāda Grīnvalde.
Spriežot pēc Finanšu ministrijas mājaslapā izvietotajiem dokumentiem, līgumu par informatīvās kampaņas izstrādi un realizāciju Finanšu ministrija noslēdza šī gada februārī ar uzņēmumu „Mediju tilts”. Līgumcena ir 80 tūkstoši eiro.
