Biroja pārstāve Laura Dūša informē – fakts, ka personai nav speciālas atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, ievērojot KNAB likuma 5. panta trešās daļas 10. punktu un sestās daļas 12. punktā noteikto, faktiski var būt pamats lemt jautājumu par amatpersonas atbrīvošanu no amata.
«Tādējādi ierobežojumu noteikšana ir uzskatāms par samērīgu preventīvu pasākumu, kas pēc iespējas nodrošina darbinieka tiesību un interešu ievērošanu,» teikts KNAB skaidrojumā.
Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien pasludināja saīsināto spriedumu lietā, kur bijusī KNAB priekšnieka vietniece Strīķe prasīja atcelt biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par viņas pazemināšanu līdz telefonzvanu uzklausītājas un vēlāk juristes amatam. Tiesa nosprieda, ka Streļčenoka rīkojums ir atceļams, kā arī atzina, ka Streļčenoks pret Strīķi ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tāpēc KNAB būs jāsedz 706 eiro darba algu starpība, Strīķei jāizmaksā 7000 no prasītajiem 25 tūkstošiem eiro morālā kompensācija un rakstiski jāatvainojas, kā arī jāsedz visi tiesāšanās izdevumi.
KNAB vērš uzmanību, ka «neviena KNAB amatpersona neatrodas ar Strīķi salīdzināmā situācijā, tas ir, nav ar tiesas spriedumu atjaunota amatā». Turklāt ģenerālprokurors 2014. gada 27. maijā pieņēmis lēmumu atcelt Satversmes aizsardzības biroja 29. aprīļa lēmumu par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu.
KNAB uzsver, ka spriedums tiesvedībā ar Strīķi nav stājies likumīgā spēkā, bet par tālāko rīcību lems pēc pilna sprieduma teksta izvērtēšanas.
