ĪSUMĀ:
- Aģitācijas periods – 120 dienas, bet lielu daļu no šī laika kandidāti nav zināmi.
- Īpašu uzmanību problēmai pievērsa Pētera Sproģa intervija “Ievā”.
- Politoloģe Kažoka: Tā ir problēma, bet diez vai var prasīt iesniegt sarakstus ātrāk.
- Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Dolgopolovs nedomā, ka nepieciešamas izmaiņas.
- KNAB gan domā par regulējuma maiņu.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā tiek uzskaitīti partiju reklāmas kampaņām veltītie izdevumi, ilgst 120 dienas jeb četrus mēnešus. Šajā laikā politiskajiem spēkiem jāpieskata, lai, aģitējot par sevi un saviem deputātu kandidātiem, neiztērētu vairāk par konkrētu summu, kas šogad nedaudz pārsniedz miljonu eiro.
Tiesa, ievērojamu daļu šī perioda nemaz nav zināms, tieši kuras personas vēlēšanās piedalīsies.
Piemēram, šogad partijām, kas vēlas pretendēt uz iekļūšanu Saeimā, deputātu kandidātu saraksti Centrālajā vēlēšanu komisijā jāiesniedz līdz 7. augustam. Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās jau 9.jūnijā, kas ir teju divus mēnešus iepriekš.
“Šī ir tā problēma, kas ir bijusi neatrisināma galvassāpe kontrolējošajām iestādēm un arī medijiem visu laiku, kopš Latvijā ir spēkā ierobežojumi uz partiju tēriņiem,” atzina politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka.
Kažoka gan apšaubot, vai īstais ceļš problēmas risināšanai būtu sinhronizēt priekšvēlēšanu aģitācijas un deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas periodus.
“Droši vien nebūtu labi prasīt partijām iesniegt sarakstus stipri pirms vēlēšanām, jo galu galā ar cilvēkiem viss kas var gadīties, viņi mēdz pārdomāt. Pārliecināšanās pienākums ir vairāk uzlikts uz žurnālistiem, no kuriem tiek sagaidīts, ka viņi tomēr pajautās attiecīgajiem cilvēkiem, kurus viņi intervē, vai šie cilvēki plāno kandidēt vai neplāno kandidēt. Protams, neviens žurnālists vai medijs nav pasargāts pret meliem,” sacīja Iveta Kažoka.
Plašu rezonansi izraisīja nu jau bijušā partijas “Saskaņa” prezidenta kandidāta Pētera Sproģa publicitāte dažādos medijos īsi pirms paziņojuma par iesaistīšanos politikā. Tas nāca vien pāris dienu pēc vairākus atvērumus garas intervijas žurnālā “Ieva”.
“Zināmā mērā mēs jutāmies izmantoti, bet ne tikai mēs kā redakcija, bet arī mūsu lasītāji,” atzina žurnāla “Ieva” galvenās redaktores vietas izpildītāja Aiva Alksne.
Žurnāla redakcijā atzīst – jau pēc intervijas Sproģis minējis, ka ir kāda politiskā spēka uzrunāts, bet nosaucis to nav un uzsvēris, ka lēmumu vēl nav pieņēmis – arī tad, kad redakcija ar viņu sazinājās atkārtoti.
“Pirms šī intervija tika palaista ražošanā uz tipogrāfiju, es ar viņu runāju telefoniski. Šis gadījums liecina, ka, pat ja žurnālists pajautā, politisko scenāriju rakstītāji vienalga var šo robu veikli izmantot. Mums visiem žurnālistiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja mēs varētu smuki sarakstiņā paskatīties,” sacīja Alksne.
Par izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas likumā atbild Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) nedomā, “ka vajag kaut ko papildus likt un papildus sadomāt”.
Gadījumu ar Sproģi atbildīgās komisijas vadītājs sauc par izņēmumu.
“Likumi regulē standarta situācijas, tas, ko jūs sakāt, ir nestandarta situācija. Ja viņš parādās pēc tam kā kandidāts, nu var gadīties, bet man liekas, ka tā nav tāda izplatīta tendence, par kuru varētu bažīties un šaubīties, ka, lūk, tā ir slēptā aģitācija,” gadījumu ar Sproģi komentēja komisijas vadītājs.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saskata problēmas esošajā regulējumā un domā to mainīt.
“Jā, tas ir biroja vadības tā kā uzstādījums, ka jautājums ir jāaktualizē,” atzina KNAB Stratēģiskās komunikācijas izglītošanas grupas vadītāja Sintija Helviga-Eihvalde.
“Tas ir risks, kas pastāv medijiem, un tās viņu bažas attiecībā uz to, mēs redzam, ka viņi sazinās ar mums, uzdod dažādus jautājumus, precizē situācijas,” sacīja KNAB pārstāve.
Lielākās problēmas šī situācija sagādā tieši medijiem, jo KNAB partijas tēriņos var ieskaitīt arī tos izdevumus, kas veltīti kādas personas reklamēšanai, vēl pirms tā oficiāli pieteikta kā deputāta kandidāts.
