Biroja pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās “Latvijas dzelzceļš” valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušās amatpersonas, iespējams, laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 18. augustam ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu.
Amatpersonu gandrīz sešu gadu garumā īstenoto noziedzīgo darbību rezultātā “Latvijas dzelzceļam” nodarīts kopumā 1 553 896,83 eiro mantiskais zaudējums.
2020. gada 6. februārī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments uzsāka konkrēto krimināllietu, uzdodot KNAB veikt pirmstiesas izmeklēšanu. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
LSM.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka prokuratūras minētā iespējami nelikumīgā struktūrvienība "Latvijas dzelzceļā" varētu būt Prezidentu padome, ko Satversmes tiesa pirms dažiem gadiem atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.
Izmeklēšana varētu būt saistīta ar “Latvijas dzelzceļa” bijušo valdi, kad tās priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik “Latvijas dzelzceļa” vadītāji sēdēja uz diviem krēsliem – viens amats valdē, otrs amats Prezidentu padomē, kas faktiski dublējusi valdes pienākumus.
Līdz ar to bijušais valdes priekšsēdētājs Bērziņš pēc amatu atstāšanas kompensācijā varētu būt saņēmis ap 250 000 eiro. Savukārt valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas saņēmis aptuveni 200 000 eiro. Kompensācijas īpaši lielas padarījis tas, ka abiem vadītājiem uzņēmumā bijuši divi amati.
Likums neaizliedz valdes locekļiem uzņēmumā ieņemt vēl kādu amatu, taču 80% atlīdzības jābūt tieši par darbu valdē. Lielās kompensācijas un Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija, liecina, ka proporcija nav ievērota.
Lieta tika sākta pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt “Latvijas dzelzceļa” vadītājiem 2019. gadā izmaksātās kompensācijas.
