Krimināllietā iegūtie pierādījumi liecina, ka pērn laikā no aprīļa līdz decembrim divas pašvaldības amatpersonas un divas fiziskas personas esot vienojušās par pašvaldības budžeta līdzekļu izkrāpšanu. Fiziskās personas, kuru pārstāvētajam uzņēmumam "Energoterms" noslēgts pakalpojumu līgums ar pašvaldības kapitālsabiedrību "Jēkabpils pakalpojumi", rēķinos, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par piegādāto materiālu un veikto darbu apjomu, tādējādi saņemot samaksu no kapitālsabiedrības par faktiski neveiktiem darbiem. Vietvarai tādējādi radīts vairāk nekā 124 676 eiro liels mantiskais zaudējums.
Jēkabpils novada domes deputāts Kraps jau janvārī neatzina savu vainu, un viņa viedoklis nav mainījies arī tagad:
"Es neatzīstu nekur, ka es esmu vainīgs. Un, ja mēs paskatāmies nedaudz tālāk, tad manā situācijā tā dienesta ļaunprātīga izmantošana ir noņemta, jo sākotnēji tur figurēja virtuāli pa sociālajiem tīkliem divi panti."
Kraps sacīja, ka uz KNAB šogad saukts jau vairākas reizes, bet viņš neesot redzējis pret sevi izvirzītas konkrētas apsūdzības. "Līdz ar to pagaidām ir skaidrs, ka es arī visos paskaidrojumos… Respektīvi, ne visos, bet divos es uzrakstīju, ka es nepiekrītu," viņš komentēja.
Kraps nesaskata arī neko problemātisku tajā, ka viņa sievai, kurai pieder transporta uzņēmums “Jēkabpils auto”, ir bijusi biznesa sadarbība ar “Energoterms” bijušo īpašnieku Andreju Nadjkinu.
Nadjkinu un Guntaru Leitānu LTV sazvanīt neizdevās, savukārt Nikolajs Anuškevičs atteicās sniegt komentārus par krāpšanas lietu.
Klikšķināt, lai palielinātu:
KNAB ir arī aizdomas par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un 3500 eiro piesavināšanos gan ir pret vienu citu lietā iesaistīto, kurš tagad jau vairs neieņem valsts amatpersonas amatu.
Jēkabpils novada pašvaldībā skaidroja, ka vietvaras darbību krimināllieta pagaidām neietekmē.
"Ja mēs runājam par deputāta darbības pārtraukšanu vai ne, to īsti mēs nevaram kā pašvaldība, kā dome ietekmēt. Tas ir katra deputāta paša rokās, jo viņš ir ievēlēts no tautas. Droši vien, ka tikai kaut kādas atbildīgās institūcijas to var lemt citādāk, ja viņam ir notiesājošs spriedums. Bet šinī gadījumā tā ir lieta. Domāju, ka pašvaldībā darbs turpināsies tā, kā līdz šim turpinājās," stāstīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Jēkabpils novada domē par krimināllietu runā izvairīgi, uzsverot, ka jāgaida gala spriedums.
"Cilvēks vēl nav notiesāts, nav pieņemts lēmums, to tikai rosina. Par to ir atbildīga prokuratūra. Ja pieņems lēmumu, gaidīsim tiesas spriedumu, bet arī tas, ka rosina, es negribu vainot, it kā viņi būtu noziedznieki. To var pierādīt tiesa, bet šis signāls, loģiski, nevienai pašvaldībai godu nedara," komentēja Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija).
Lietu uzraugošajam prokuroram tagad ir desmit dienas, lai pieņemtu lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.
KONTEKSTS:
KNAB janvārī aizturēja toreizējo Jēkabpils domes priekšsēdētāju Krapu un "Jēkabpils pakalpojumu" vadītāju Leitānu. Kraps atkāpās no Jēkabpils mēra amata un arī lūdza apturēt savu darbību partijā "Latvijas attīstībai". Krapam saistībā ar šo lietu tika piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus; Jēkabpilī uzvirmoja politikas klanu cīņas.
KNAB janvārī arī veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībā, tai skaitā 24 kratīšanas un sešas izņemšanas. LTV vēstīja, ka KNAB veiktās kratīšanas notikušas ne tikai Jēkabpils pilsētas domē, bet arī pašvaldības uzņēmumā "Jēkabpils pakalpojumi" un atsevišķu tā darbinieku dzīvesvietās.
LTV zināms, ka starp aizturētajiem bija arī Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija). "Firmas.lv" informācija liecināja, ka Anuškevičs līdz 2014.gadam bijis Jēkabpils uzņēmuma SIA "Energoterms" 50% kapitāldaļu īpašnieks, savukārt pēc tam līdz 2017.gadam starp uzņēmuma īpašniekiem bijusi Vera Anuškeviča.
Aģentūra LETA vēsta, ka "Energoterms" uzvarējis vairākos pašvaldības uzņēmuma "Jēkabpils pakalpojumi" rīkotos iepirkumos, piemēram, 2020.gada jūnijā par minerālmateriālu maisījumu iegādi ar līgumcenu 42 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet martā par tehnikas nomu darbam būvobjektos ar līgumcenu 165 000 eiro bez PVN un ceļu būvmateriālu (šķembas) piegādi par līgumcenu 42 000 eiro bez PVN.
KNAB kriminālprocesu uzsāka pērn 21. septembrī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu. Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Jēkabpils pilsētas domes un tās kapitālsabiedrības valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā saistībā ar attiecīgās kapitālsabiedrības veiktajiem iepirkumiem.
