Darba grupu vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Viņa uzsver, ka prioritāte ir normalizēt iestādes darbu, nodrošinot tās pamata funkcijas – korupcijas novēršanu un apkarošanu, nevis neproporcionāli lielus laika un cilvēkresursus tērēt ar pamatdarbu nesaistītām darbībām.
„Sistemātisko un ilgstoši neatrisināto problēmsituāciju dēļ šobrīd pastāv risks stratēģiski svarīgas institūcijas nepilnvērtīgam darbam un visām no tā izrietošajām sekām. Tādēļ tiks izstrādātas izmaiņas KNAB likumā, iestrādājot konkrētus Ministru prezidentam iesniegtos priekšlikumus KNAB pārvaldības un efektivitātes uzlabošanai, t.sk., precizēt iestādes amatpersonu juridisko statusu, premjera veiktās pārraudzības saturu un apjomu u.c.,” skaidro Dreimane.
Viņa norāda, ka darba grupas izstrādātajam likumprojektam jāparedz risinājums arī KNAB priekšnieka disciplināratbildības reglamentam, kas regulētu priekšnieka atbildību, gan nodrošinātu garantiju pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību. Tāpat likumprojektā jāparedz KNAB pašpārvaldes – biroja padomes – lomas pastiprināšanu. Darba grupai jāizvērtē nepieciešamība KNAB likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā biroja struktūrvienības u.c.
Darba grupa ir izveidota, balstoties uz ekspertu grupas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā izdarītajiem secinājumiem un Ministru kabineta lēmumu.
Likumprojektu par grozījumiem KNAB likumā izstrādās darba grupa šādā sastāvā: Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Līga Loca, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena, Ģenerālprokuratūras Darba analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors Salvis Rūtiņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Terinka.
Bet konfliktu nomocītais KNAB piektdien prezentēja pārskatu par biroja darbību pagājušajā gadā. Lai gan birojs pēdējā laikā uzmanību ieguvis galvenokārt priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa atlaistās vietnieces Jutas Strīķes konflikta dēļ, Streļčenoks gadu vērtēja pozitīvi. Viņš uzsvēra starptautisko sadarbību un amatpersonu izglītošanu.
„Kopā ar Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru dabūjām dalībvalsts statusu OECD pretkorupcijas darba grupā. Tika uzraudzīta arī priekšvēlēšanu aģitācija. Sociālā kampaņa veselības nozarē, kas izpaudās tā, ka mums vairāk sniedza informāciju par medicīnas nozarē strādājošajām gan valsts amatpersonām, gan vienkārši medicīnisko personālu, kas rezultējās gan noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, gan arī pārkāpumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā. Kas attiecas uz to, ko sabiedrība no mums gaidīja un izraisīja rezonansi, tas ir krimināllietu nodošana kriminālvajāšanai – „Latvenergo” un „Daimler” lieta,” par gada nozīmīgākajiem notikumiem korupcijas apkarošanā stāsta KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
