Pirms diviem gadiem uz iztaujāšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā devās virkne Latvijas lielāko būvuzņēmēju. Latvijas Televīzija novēroja, ka birojā bija ieradies bijušais SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, “LNK” vadītājs Artjoms Milovs, vairākās citās korupcijas lietās iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons, kā arī “Arčers” un “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns.
KNAB izmeklēja politiķu kukuļošanu, kā arī ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu nolūkā vienoties par publisko iepirkumu cenu saskaņošanu.
Anonimizētajā KNAB lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norādīts, ka tiesības uz aizstāvību lietā bija astoņām personām. Galvenie figuranti – persona M, kas, visticamāk, ir Māris Martinsons, kā arī persona G, kas, visticamāk, ir Guntis Rāvis. Vairākās ierakstītās sarunās “Taureņu pirtī” un citās vietās, uzņēmēji runā, cik maksājuši politiķiem, ziņo LTV.
Pers. G: Es viņam saku - b ** ģ (rupjš vārds), j*b t***u m*ķ (rupjš vārds). Es…, šodien …. bija džeki. Jums drīz būs vēlēšanas, jūs atkal nāksiet pie manīm, prasīsiet – [pers. G], iedod naudu. Es jums, b ** ģ (rupjš vārds), iedevu divsimts štukas pagājušogad. Jā? [pers. R] atnāca, palūdza, es piekritu.
Persona R., visticamāk, ir bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņa sekretāre iepriekš apstiprināja, ka Vējonim lietā ir liecinieka statuss. Sarunas norāda, ka iespējamā naudas nodošana notikusi laikā, kad Vējonis bija aizsardzības ministrs.
Pers.G: Tagad, ko. [pers. R] man saka, bija, bija, bija vēl ministrs, viņš saka: tūlīt nāks armijā lielās naudas. [pers. G] mēs tevi neaizmirsīsim. Es saku: [pers. R], protams, būtu patīkami kaut kur piedalīties un tā. Tā arī mūs aizmirsa.
Anonimizētais lēmums ļauj secināt, ka starp iespējamajiem naudas saņēmējiem lietā figurējis arī Jānis Urbanovičs no “Saskaņas”, kuram it kā maksāts par to, lai “Saskaņa” nebalsotu par “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu 2015. gadā, savukārt par labvēlību pilsētu iepirkumos uzņēmēji, iespējams, maksājuši Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un Valmieras mēram Jānim Baikam.
Pastāvēja aizdomas, ka persona M. jeb Martinsons, iespējams, devis kukuļus arī kādam Saeimas deputātam Dz., kā arī Saeimas deputātei S.
Bez sarunām gan KNAB citus pierādījumus iegūt nav izdevies.
“Tā kā pirmstiesas izmeklēšana neapstiprināja sākotnējo informāciju un pierādījumi neveidoja noziedzīga nodarījuma sastāvu, kā arī nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora atļauju pieņēma lēmumu pret astoņām kriminālprocesā iesaistītajām personām šo krimināllietu izbeigt,” pastāstīja KNAB pārstāve Agita Antonāne.
KNAB lēmumā gan norādīts, ka vairāku gadu garumā ierakstītās sarunas dodot pietiekamu pamatu apgalvot, ka būvniecības uzņēmumu pārstāvji savā starpā pārrunā publiskos būvniecības iepirkumus, kā ar to, kurš darbus varētu veikt. Atsevišķos gadījumos pārrunātais piepildījies, tomēr KNAB nav guvis pierādījumus cenu saskaņošanai tādā pakāpē, lai kādu sauktu pie atbildības par noziegumiem.
Lai gan kriminālsods lietā nevienam vairs nedraud, iegūtos materiālus KNAB nosūtījis Konkurences padomei, kas turpina vērtēt, vai nav pārkāpts Konkurences likums. “Iestāde šajā lietā pārbauda, vai lielākie būvniecības uzņēmumi nav īstenojuši smagāko konkurences tiesību pārkāpumu jeb aizliegti vienojušies, iesaistoties kartelī,” sacīja Konkurences padomes pārstāve Zane Gorškova
Lēmumu Konkurences padome pieņems līdz 1. augustam.
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas tika īslaicīgi aizturētas un kopumā sešām personām tika dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.
Tomēr šogad maijā KNAB izbeidza izmeklēšanu šajā lietā, jo iegūtie pierādījumi neapstiprināja sākotnējās aizdomas. Iespējamos pārkāpumus gan turpina izmeklēt Konkurences padome.
