KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka 10.aprīlī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pierādījumu trūkuma dēļ.
Valters, komentējot KNAB lēmumu, teica, ka acīmredzot Latvijā likumdošana ir tāda, ka jebkurš cilvēks var nokļūt aizdomās turētā statusā. Viņš skaidroja, ka šīs nu jau izbeigtās lietas pamatā bijuši divi melīgi iesniegumi, kurā radās pieņēmums, ka "esam kaut ko sliktu izdarījuši", lai gan patiesībā eksistējis tikai tīrs biznesa darījums, nevis tirgošanās ar ietekmi.
Valters uzsvēra, ka KNAB nepamatoti ierosinātā un nu izbeigtā kriminālprocesa dēļ viņam ir sabojāta reputācija. Lai arī likums šādā gadījumā dod tiesības Valteram vērsties pret valsti ar prasību tiesā vai Tieslietu ministrijā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, uzņēmējs patlaban to nedarīšot.
"Es patlaban nezinu, kā es varu KNAB kļūdas rezultātā tikt galā ar savu sabojāto reputāciju. Nebiju domājis, ka Latvijā ir tādi likumi, kad jebkurš cilvēks var nokļūt šādā situācijā. Uz cilvēku kļūdainām un melīgām interpretācijām tapa šī krimināllieta," uzsvēra Valters.
Valters arī pauda cieņu prokuratūrai, kura jau sākotnēji izlēma apsūdzības necelt, bet lietu nodot papildu izmeklēšanai KNAB. "Prokuratūra ātri saprata, ka nekas nav noticis un nevienam nekādi zaudējumi netika nodarīti, jo lieta izkūpēja no gaisa," piebilda uzņēmējs.
Jau ziņots, ka KNAB pagājušā gada nogalē rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt Krūmiņu, Balodi un Valteru. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors gan atcēla KNAB izmeklētāja lēmumu par lietas nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdeva KNAB turpināt izmeklēšanu.
Jau toreiz prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām.
KNAB, nododot lietu kriminālvajāšanai, pērn paziņojumā presei rakstīja, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. KNAB tobrīd uzskatīja, ka, lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.
KNAB tolaik uzskatīja, ka apmaiņā pret "palīdzību" juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā netika vērsies.
Tobrīd aizdomās turētā fiziskā persona bija Krūmiņš, bet juridiskas personas pārstāvji bija Valters un Balodis.
LTV raidījums "De facto" vairākas reizes vēstījis par to, ka Jūrmalas mērs Gatis Truksnis ar šaubīgām metodēm cenšas panākt, lai SIA "Jūrmalas siltums" slēgtu līgumu ar uzņēmumu "KSER”" Pēc šiem sižetiem KNAB pagājušā gada martā sāka kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda privātpersona, iespējams, pieņēmusi mantisku labumu par to, ka, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēja Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas darbību.
