De Facto

Daugavā iepludina miljoniem kubikmetru neattīrītu notekūdeņu

De Facto

Burovu ievēl autoostas padomē ar pašvaldības balsīm

KNAB ieraksta sarunas par ziedojumiem, Truksnim apsūdzību neceļ

KNAB ieraksta Trukšņa un Krūmiņa sarunas par ziedojumiem, izmeklēšana beidzas bez apsūdzētajiem

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis šonedēļ atteicās komentēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītu sarunu, kurā Truksnis ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu apsprieduši nelikumīgos ziedojumus Zaļo un zemnieku savienībai. Krūmiņš par likuma pārkāpšanu sodu jau saņēmis, taču pret Truksni prokuratūra kriminālprocesu izbeigusi. Sarunā gan redzams, ka Truksnis par Krūmiņa plāniem vākt naudu partijai bija informēts, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Līdz šim skaļākā lieta par partiju nelikumīgu finansēšanu beidzās ar vienošanos par sodu ārpus tiesas zāles. Vainu par partiju “No sirds Latvijai” (NSL) un “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS)  finansēšanu, izmantojot starpniekus, atzina miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Viņš ar prokuratūru vienojās, ka samaksās sodu 77,4 tūkstošu eiro, savukārt otrs apsūdzētais Jorens Raitums samaksāja 8600 eiro.

Jūlija Krūmiņa slepus veiktais ziedojums ZZS 2016.gadā

Krūmiņš atzina, ka 2016. gadā, izmantojot starpniekus Juri Miķeli, Tatjanu Okladņikovu, Eviju Fjodorovu un Artu Žīguri, ZZS slepeni noziedojis 27 500 eiro. Lietā tika aizturēts arī Jūrmalas mērs un ZZS pārstāvis Gatis Truksnis, taču pret viņu kriminālprocesu prokuratūra 2020.gada sākumā izbeidza.

Atbildīgās prokurores Ilgas Paegles lēmumā gan lasāms, ka Truksnis ar Krūmiņu nelikumīgos ziedojumus apsprieduši.

Dokumentā, kas pēc pieprasījuma tika izsniegts raidījumam “De facto”, anonimizētā veidā iekļauta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2016.gada aprīlī ierakstīta saruna, kurā Krūmiņš ar Truksni kāršu spēles laikā uzskaita ZZS ziedotājus. Krūmiņš stāsta, kurš ziedojums “ir viņa”.

Lai gan personas sarunā apzīmētas ar burtiem, no konteksta secināms, ka runa ir par jau pieminētajiem starpniekiem.

Atšifrējams arī tas, ka sarunā iesaistīts bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

[Truksnis]: “Ā, [Persona F], re, kur iedeva”,
 

[Krūmiņš]: “[Persona F], tas ir manējais, jā”.

[Truksnis]: “Un [Persona G] ir tavējais?

[Krūmiņš]: “

[Truksnis]: “Vairāk neviens no tavējiem nav. Prezidents nav...

[Krūmiņš]: “Nu, es viņam tūliņās piezvanīšu. Jā…..Es tikai lūdzu, lai viņš no sava uzvārda nesūta…”.

[Truksnis]: “Nu, lai viņš sūta, kā viņš grib”.

Noprotams, ka ar vārdiem “manējais” un “tavējais” domāti ziedotāji, kam naudu devis Krūmiņš, taču Trukšņa interpretāciju noskaidrot neizdevās. Jūrmalas domē apmeklētājus neielaiž un norāda, ka Truksnis uz vietas neesot. Pats mērs domes darbiniekiem pateicis, ka kriminālprocesu nekomentēs, savukārt uz telefona zvaniem un īsziņām neatbild. 

Bijušais Valsts prezidents un Saeimas deputāts no ZZS Andris Bērziņš saistību ar Krūmiņa ziedojumiem noliedz un velta uzņēmējam skarbus vārdus.

“Muldoņa un lielībnieks. Es nekā savādāk to nevaru komentēt. Kāds man sakars gar vienu duraku, kas nezina, ko runā, un domā, ka viņš ir visas pasaules valdnieks. (..) Mums tās attiecības nemaz tādas nav. Viņam vienmēr tie lielie projekti ir, un tad viņš skraida apkārt un visādus brīnumus stāsta. Tas ir viņa stils,” raidījumam saka Andris Bērziņš.

Lai gan no KNAB ierakstītās sarunas noprotams, ka Truksnis zinājis par Krūmiņa centieniem sagādāt naudu viņa partijai, apsūdzībai ar to izrādījies par maz. Neesot pierādīts, ka Truksnis būtu informēts par to, ka ziedotāji patiesībā partijai devuši Krūmiņa naudu. Turklāt

kriminālatbildība paredzēta vien tad, ja nelikumīgais finansējums ziedots lielā apmērā, taču neesot pierādījumu, ka Truksnis par ziedojumu apmēriem zinājis.

“Ir jāsaprot tas, ka sarunas pašas par sevi nevar būt par pamatu, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Šīs sarunas ir jāpierāda un tam ir jāgūst apstiprinājumi. Taču tas, ka persona būtu zinājis, ka šis nelikumīgais maksājums ir lielā apmērā, nav pierādījies kriminālprocesā ne ar liecībām, ne ar kādiem citiem pierādījumiem. Tāpēc arī prokurore šo kriminālprocesu izbeidza,” norāda prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Prokurore arī uzskatījusi, ka attiecīgos krimināllikuma pantus varot attiecināt tikai uz partijas valdi. No tā izriet, ka Truksni kā ierindas biedru par nelikumīga finansējuma pieņemšanu nemaz nevar apsūdzēt.

“Partijas biedrs nevar būt tas, kas lemj par šiem jautājumiem. Viņš nevar lemt par finansējumu, viņš nesniedz gada pārskatus. Valde ir tā, kas lemj. Tāpēc arī tika nolemts, ka nav šī subjektīvā puse saskatāma,” saka Majevska.

Lai gan partijas finansēšanas lietā pret Turksni kriminālprocess ir izbeigts, Jūrmalas mēra problēmas ar likumu nav beigušās.

Prokuratūrā uzskata, ka Truksnis 2016.gada aprīlī kopā ar sava biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi viltojuši rīkojumu par komandējumu uz Daugavpili, lai attaisnotu neierašanos darbā. Tiesa lietu sāks skatīt oktobra beigās.

Truksnis joprojām ir aizdomās turētais arī citā kriminālprocesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina izmeklēt, vai Trukšņa uzturēšanās Jūlijam Krūmiņam un viņai meitai piederošajā īpašumā “Turaidas kvartāls” uzskatāma par kukuli. KNAB plašākus komentārus par izmeklēšanu nesniedz, vien norādot, ka aizdomās turētā statuss ir trim personām, taču drošības līdzekļi nevienam piemēroti nav.

“de facto” zināms, ka pārējie aizdomās turētie ir Krūmiņš un viņa meita Maija Krieviņa. Priekšrakstā par sodu Krūmiņam lasāms, ka tieši “Turaidas kvartāla” attīstība bijis iemesls, kāpēc viņš vēlējies sponsorēt Truksni. Nauda bija paredzēta 2017. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņai, lai Truksnis saglabātu mēra krēsla, kas arī izdevās.

“Es pateikšu atklāti – mani varēja tā reketēt. Kā es pirmo viesnīcu pirms 15 gadiem būvēju Jomas ielā. Man vajadzēja 40 tūkstošus ieskaitīt kaut kādos rēķinos, lai tikai nobeigtu. Bet Truksnis no manis nevienu kapeiku nepaņēma. Un tāpēc, ka bija vēlēšanas, es arī ieskaitīju, un meita ieskaitīja,” saka Jūlijs Krūmiņš. Uz precizējošu jautājumu, vai Okladņikova viņa vārdā ieskaitījusi, Krūmiņš sniedz apliecinošu atbildi.

Likums noteic, ka partijām nelikumīgi saņemtā nauda jāiemaksā valsts budžetā. ZZS to ir izdarījusi, taču NSL - nav.

Bijusī Ingunas Sudrabas partija centās tiesāties, taču tagad spēkā stājušies jau trīs spriedumi, kas kopumā liek valsts budžetā iemaksāt 36 534 eiro nelikumīgi saņemtās naudas. Partija šobrīd ir reorganizēta un saistības pārņēmusi Andreja Požarnova vadītā partija “Atmoda Latvijai”. 

““Atmoda Latvijai” šodien nav tādu finansiālo iespēju nekavējoties segt visas partijas NSL saistības. Par konkrētām atmaksājamām summām  un iespējamo laika grafiku tiks lemts pirmajā valdes sēdē, kas tiks sasaukta pēc ārkārtas situācijas un pulcēšanās ierobežojumu atcelšanas,” saka Andrejs Požarnovs.

KNAB partijai jau nosūtījis brīdinājumu par nelikumīgi saņemtā finansējuma iemaksāšanu valsts budžetā. Ja partija to nedarīs, birojs piesaistīts tiesu izpildītāju, kā arī KNAB priekšnieks varēs lemt par partijas darbības apturēšanu.

Lai gan uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš vainu nelikumīgā partiju finansēšanā atzinis, viņam piespriestais sods izrādījās mazāks nekā summa, kuru caur starpniekiem Krūmiņš slepeni devis abām partijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti