Kā norāda KNAB, iespējamā pārraudzības maiņa apspriesta jau ilglaicīgi, ņemot vērā starptautisko organizāciju GRECO un OECD rekomendācijas par KNAB neatkarības stiprināšanu. Diskusijā secināts, ka šobrīd pastāvošais pārraudzības modelis ir atbilstošākais, lai nodrošinātu iespējami lielāku KNAB neatkarību.
Piemēram, tikusi vērtēta ideja par ģenerālprokurora pārraudzību, tai skaitā, izstrādājot pēdējos grozījumus KNAB likumā. Taču secināts, ka tā nav iespējama, jo KNAB kompetencē bez apkarošanas funkcijām (izmeklēšanas un operatīvās darbības), kuras šobrīd jau uzrauga prokuratūra, ir arī korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkcijas.
Šo funkciju nodošana prokuratūras pārraudzībā nebūtu lietderīga, jo paplašinātu prokuratūras kompetenci ar tai netipiskām funkcijām.
Šobrīd korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkciju ietvaros pieņemto lēmumu (administratīvo aktu un lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās) tiesiskuma pārbaudes veic tiesa. Tātad šajās jomās jau ir nodrošināta neatkarīga un objektīva ārēja uzraudzība.
Jau ziņots, ka premjers Māris Kučinskis rosināja sākt diskusijas par KNAB pārraudzības mehānismu, jo, no vienas puses, birojs ir neatkarīga iestāde, taču, no otras, likums liek premjeram to pārraudzīt un būt atbildīgam par KNAB notiekošo, vienlaikus neļaujot tajā iejaukties.
