"Tad, kad bija no Ukrainas puses interese par KNAB ekspertu, tas bija personāliju jautājums. Tā kā nevarēja panākt vienošanos, mēs nolēmām sūtīt Zemkopības ministrijas ekspertu, jo Ukrainas pusei bija interese arī par zemkopību, un tur nav problēmu un diskusiju par konkrētām personālijām," uz jautājumu, kādēļ uz Ukrainu tomēr nesūtīs KNAB pārstāvi, atbildēja Straujuma.
Vaicāta, vai personāliju jautājums ir saistīts ar bijušo KNAB vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, kura nepiekrita norīkošanai darbam Ukrainā, valdības vadītāja atbildēja noliedzoši.
"Tas nebija gluži tā," viņa sacīja.
Straujuma vērsa uzmanību, ka palīdzība zemkopības jomā tāpat kā korupcijas apkarošanā bijusi Ukrainai svarīga.
Jau vēstīts - kaut arī iepriekš tika spriests par KNAB eksperta nosūtīšanu uz Ukrainu, valdība otrdien atbalstīja ZM ierēdņa norīkošanu darbam Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijā.
Ārlietu ministrija (ĀM), analizējot situāciju par ekspertu sūtīšanu darbam Ukrainā, secinājusi, ka KNAB eksperta norīkošana darbam Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas birojā šogad nevar tikt īstenota. Savukārt, konsultējoties ar Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju un Latvijas ZM, saņemts ierosinājums darbam Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijā norīkot ZM vecāko referentu.
Izdevumus, kas tika plānoti KNAB pārstāvja norīkošanai, ĀM uzskata par lietderīgu izmantot, lai segtu ZM eksperta nosūtīšanu darbam Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijā.
ĀM norāda, ka Latvijas interesēs ir starptautiskās sabiedrības un organizāciju iesaiste situācijas stabilizācijas centienos Ukrainā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienības (ES) atbalsts Ukrainas reformām būtu nozīmīgs elements kopējā situācijas stabilizācijā. Ministrija uzskata, ka Latvijai kā ES dalībvalstij, īstenojot divpusēju atbalstu Ukrainai, būtu nepieciešams sniegt ieguldījumu reformu procesam Ukrainā, nosūtot zemkopības nozares ekspertu.
Latvijas eksperts Ukrainā sekmēs gatavošanos ES-Ukrainas Asociācijas līguma un Padziļinātas un visaptverošas tirdzniecības zonas ieviešanai, strādājot pie normatīvās bāzes harmonizācijas. Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija apstiprinājusi gatavību uzņemt Latvijas ZM ekspertu no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.maijam.
ZM eksperta nosūtīšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad nepieciešams finansējums 14 385 eiro apmērā, tostarp 9 077 eiro atlīdzībai. Savukārt 2016.gadam - 17 767 eiro apmērā, tostarp 11 960 eiro atlīdzībai.
