Tā pērn aptaujā secināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Nesen birojs izstrādājis Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka to, kam tieši šādos pretkorupcijas plānos būs jābūt. Noteikumu projektu šonedēļ uzsauca valsts sekretāru sanāksmē.
Valsts un pašvaldības iestādēs tapuši tik atšķirīgas kvalitātes pretkorupcijas plāni tāpēc, ka līdz šim nebija konkrētu prasību šiem plāniem. Proti, nebija ārēja normatīvā akta, kādiem jābūt noteikumiem – atzīst korupcijas apkarotāji.
Tagad KNAB izstrādājis noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. Tie sāk saskaņošanas ceļu uz valdību. Noteikumi attieksies uz valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī publiskās personas kapitālsabiedrībām.
"Mēs realitātē konstatējam to, ka ne visām institūcijām, pirmkārt, šie plāni ir. Otrkārt, iekšējie pretkorupcijas kontroles pasākumi ir pilnībā atkarīgi no institūciju amatpersonas personīgās pārliecības, zināšanām un vadītāja ieinteresētības.
Līdz ar to šis ir tāds pirmais ārējais normatīvais akts, kas konkretizētu, kam tur ir jābūt – gan šajā plānā, gan šajā institūcijā," stāstīja KNAB pārstāve Laura Dūša.
Piemēram, noteikumi paredz, ka iestādei jānosaka korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas un arī amati institūcijā. Tāpat arī institūcijas vadītājam jāizvērtē nepieciešamība izskatīt darbinieka, kas ir valsts amatpersona, publiski pieejamo valsts amatpersonu deklarāciju. Pēc korupcijas risku noteikšanas, analīzes un novērtēšanas jāizstrādā pretkorupcijas pasākumu plāns.
Jābūt arī apstiprinātiem institūcijas ētikas principiem, kas ir saistoši visiem darbiniekiem. Tāpat arī jānodrošina apmācības par interešu konflikta un korupcijas risku novēršanu.
"Pēc šo noteikumu pieņemšanas tālāk plānots izstrādāt konkrētas vadlīnijas par to, kā šos noteikumus praktiski ieviest dzīvē un iestrādāt institūciju plānos un dokumentos," teica KNAB pārstāve.
Ne tikai KNAB, arī Valsts kontrole saskaras ar iestāžu pretkorupcijas plāniem. Proti, jebkuras revīzijas sākumā veic iekšējās sistēmas novērtējumu, kas iekļauj arī krāpšanas un kļūdu, kā arī iespējamu korupcijas un interešu konfliktu novēršanu. Ja revidenti konstatē, ka iestādē, piemēram, nav šādu iekšējo normatīvu, kā novērst korupciju un interešu konfliktus, tad to uzskata par paaugstinātu riska faktoru. Revidenti tad veic padziļinātāku apstākļu izpēti un analīzi.
"Ļoti individuāli, ir situācijas, kad plānu nav, ir situācijas, kad plāni ir pārāk formāli vai vispārīgi, bet skaidrs ir arī tas, ka šīm iekšējās kontroles procedūrām ir jābūt iestrādātām iestādes ikdienā veicamajās darbībās, nevis papildu izveidotajām," teica Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola.
Viņa norāda – ja ir pazīmes, ka ir korupcijas vai interešu konflikta iespējamība, Valsts kontrole par to uzreiz ziņo KNAB.
Biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" līdzšinējā pieredze ar pretkorupcijas plāniem iestādēs liecina, ka vairākumā iestāžu tādi nemaz nav izstrādāti. Savukārt tie, kas ir, bieži vien ir formāli, saka "Delnas" vadītājs Jānis Volberts.
"Nav sasaistīti ar reālo iestādes darbību ne personāla atlasē, ne dokumentu lietvedībā. Skatoties, kam tiek lietas nodotas, vai tur nav interešu konfliktu, vai notiek dokumentu uzraudzība arī no citiem cilvēkiem. Tāpat no ziņošanas iespējām par kādiem iespējamiem pārkāpumiem iestādēs. Dokumenti, ko mēs esam redzējuši, ar ļoti, ļoti nelieliem izņēmumiem, kas būtu saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, pamatā ir tādi, kas ir atrauti no iestādes patiesā ikdienas darba, līdz ar to ir formāli," teica Volberts.
"Delnas" vadītājs pozitīvi raugās uz to, ka tapis grozījumu projekts, svarīgi ir pēc būtības izprast pretkorupcijas plānu jēgu un nozīmi gan no mantiskā, gan uzticamības viedokļa.
"Delnas" ieskatā amatu var ļaunprātīgi izmantot ne tikai publiskajā, arī privātajā sektorā, tāpēc nākotnē vajadzētu pievērsies arī privātajam sektoram – regulēt vismaz minimālās prasības.
