Aktuālā intervija

Reemigrācijas procesu vērtē Aldis Austers

Aktuālā intervija

Dokumentālā filma "Volontieri" - stāsts par notiekošo Ukrainā

Kā KNAB darbību izmainīs jaunās izmaiņas likumā

KNAB arodbiedrība: Streļčenoks jauniegūto varu vēlas izmantot ļaunprātīgi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks jauniegūto varu, ko viņam sniedz Saeimas ceturtdien apstiprinātie grozījumi KNAB likumā, vēlas izmantot ļaunprātīgi, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” ceturtdienas, 10.marta, vakarā sacīja biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības valdes locekle Lienīte Šikore.

Viņa skaidroja, ja KNAB būtu „normāls vadītājs”, tad šie grozījumi neko ļaunu birojam nenodarītu. Taču „šī vadītāja mērķis ir likumu interpretēt ļaunprātīgi”. Streļčenokam ir uzstājīga vēlme par katru cenu iegūt ļoti lielu varu.

Viņa arī norādīja, ka pagājušajā nedēļā vēl pret četriem operatīvajiem darbiniekiem ierosinātas krimināllietas un kopumā ir „pietiekami daudz disciplinārlietu uz apšaubāmiem pamatiem”.

Kā noskaidroja LETA, starp šiem darbiniekiem ir KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. To apstiprināja arī arodbiedrībā. Tomēr aģentūrai LETA neizdevās uzzināt, par kādiem iespējamiem pārkāpumiem šī disciplinārlieta ir ierosināta.

Grozījumi KNAB likumā tapa pēc tam, kad pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, par kuriem eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumi ievērojami stiprinās KNAB neatkarību, taču vienlaikus būtiski pieaugs KNAB vadītāja vara, to intervijā Latvijas Radio atzina "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.

Iepriekš vēstīts, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu, kā rezultātā atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki apjomīgu lietu izmeklētāji.

2015.gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Komisija KNAB vadītāja darbu novērtēja ar atzīmi "labi". Martā gan premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā neesot bijis nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti