Saskaņā ar Kultūras ministrijas ieceri Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) turpinātu mediju regulatora darbu. Savukārt sabiedrisko mediju pārvaldību uzņemtos pilnīgi jauna mediju padome. Tās funkcijas raksturotas arī priekšlikumā jaunam Sabiedrisko mediju likumam.
Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka padomē varētu darboties seši Saeimas frakciju pārstāvji, valsts prezidenta virzīts eksperts, arī kristīgo konfesiju pārstāvis, kas nebūtu garīdznieks. Savukārt nevalstiskās organizācijas virzītu piecus pārstāvjus.
„Kultūra, sociālie jautājumi, vide, sports un cilvēktiesību jautājumi, respektīvi, mazaizsargātās grupas. Tās būtu piecas kategorijas, pēc kurām tad nevalstiskās organizācijas, kas ir pārstāvētas sadarbības memorandā ar valdību, būtu tās, kas no sava vidus balso, bet mēs arī piedāvājam šo formātu atvērtu. Tam nav obligāti jābūt cilvēkam, kas ir no šīm nevalstiskajām organizācijām, tas var būt arī vienkārši eksperts vai žurnālistikas profesors, piemēram, ko izvirza attiecīgās nevalstiskās organizācijas pa šīm kategorijām,” skaidro Putnis.
Tāpat padomes locekļiem būtu secīgi pilnvaru termiņi un sastāvs pastāvīgi mainītos. Nevalstisko organizāciju pārstāvji strādātu piecus gadus, prezidenta pārstāvis – sešus, Saeimas pārstāvji strādātu sasaukuma periodu, tātad četrus gadus, bet kristīgo konfesiju pārstāvis – trīs gadus.
Stāstot par piedāvājumu, Mediju politikas nodaļas vadītājs sacīja, ka šādi padomē tiktu nodrošināta plaša pārstāvniecība, līdzsvarojot gan politisko, gan ar no politiskajiem lēmumiem neatkarīgu sabiedrības pārstāvniecību. "Šāda veida padomes uzdevums būtu stratēģisko mērķu, virzības, misijas noteikšana, vispārīga uzdevumu došana raidorganizācijām to noformulējot šajā te pasūtījumā, bet ne redakcionālu izvēļu noteikšana, kas ir ļoti svarīgs nošķīrums starp kompetencēm," norādīja Putnis.
Saeimas komisijas deputātiem radās jautājumi gan par Sabiedrisko mediju padomes sastāvu, gan par pilnvaru termiņu. „Man šķiet, ka tas ir bīstami, ja ir tieši partiju pārstāvji, kas ir ievēlēti tieši uz to pašu laiku, kad ir ievēlēta attiecīgā partija Saeimā un faktiski. Tā doma ir, ka tiešām šie pārstāvji pilda politisko partiju uzdevumus. Man šķiet, ka tas ir diezgan apšaubāms, vismaz jāpaanalizē dziļāk, man šķiet. Otrs, par kristīgām konfesijām, nu, piedodiet, mums tomēr baznīca ir atdalīta no valsts,” norāda „Saskaņas” deputāts Boriss Cilevičs.
Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš uzskata, ka doma par Saeimas pārstāvju virzīšanu darbam padomē ir pareiza. Tomēr, viņaprāt, pārdomu vērts ir jautājums par to, ka savu pārstāvi nevarēs virzīt cilvēki, kuri nestrādā frakcijā. Viņš arī izteica bažas par to, ka izvirzītos pārstāvjus nevarēs atsaukt.
Taču Roberts Putnis skaidroja, ka tādējādi tiks nodrošināta padomes locekļu neatkarība. Bet pārkāpumu gadījumos, piemēram, ja notiks mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko mediju saturu, padomes locekli varēs atcelt no amata. „Pilnīgi noteikti atsaukums nav domāts kā absolūti neatsaucami. Tā institūcija, kura izvirzījusi, nevar atsaukt,” skaidroja Putnis.
Jauno Sabiedrisko mediju likumu vēlas pieņemt līdz šī gada beigām. Lai gan deputāti pauda apņēmību to izdarīt noteiktajā laikā, Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) un Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja uz to, ka laika līdz noteiktajam termiņam palicis maz. „Tas droši vien būs arī Saeimā vēsturiski, ja mums izdosies veselu likumu tik ātri [pieņemt],” saka Laizāne.
Sabiedrisko mediju padomes izveidei nepieciešami aptuveni 250 000 eiro. Šo summu no līdzekļiem jaunajām politikas iniciatīvām pieprasījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ja līdz pašreizējās padomes pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī jauno likumu nepieņems, tad vienkārši ievēlēšot jaunu NEPLP sastāvu, skaidroja Mediju politikas nodaļā. Savukārt jauno sabiedrisko mediju padomi veidos tad, kad likumu pieņems.
Ziņots, ka, plānojot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) reformēšanu, iecerēts sabiedriskos medijus uzraugošajā padomē ļaut strādāt politiķiem vai viņu deleģētām personām. Valdošajā koalīcijā gan viedokļi par to ir atšķirīgi.
Šādas padomes izveidošanai NEPLP jaunajās politikas iniciatīvās prasa 250 000 eiro.
