Uz Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja vietu bija pieteikušies astoņi pretendenti.
„Roberts Putnis komisijas sēdē un arī ar iesniegtajiem materiāliem spējis pārliecināt komisiju par vislielāko vispusību, izpratni par dažādām jomām, dažādiem sektoriem, kas saistās ar darāmo darbu nākotnē un ar vīziju, kādā veidā to sasniegt. Pats galvenais bija vispusība, pieredze dažādos sektoros, tai skaitā finanšu, nevalstiskajā sektorā, privātbiznesā. Un ari ļoti izteiktu starptautisku dimensiju sniegumā,” skaidro ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, kurš vadīja atlases komisiju.
Darbu ministrijā Putnis varētu sākt no 16.aprīļa, līdz tam noslēdzot savas saistības ar iepriekšējo darba devēju, bet jau pakāpeniski iesaistoties mediju politikas pamatnostādņu darba grupā.
"Tas, ko es redzu šajā funkcijā, ka piesardzīgi jāiet uz priekšu izpildvarai attiecībās ar medijiem. No otras puses - iespēja ir tas, ka mediju tirgū pastāv pieprasījums pēc uzlabojuma soļiem un Mediju politikas nodaļas uzdevums ir šis intereses apkopot, definēt, pārvērt tādā formā, kas ir politiski saprotama un īstenojama kāda noteikta tiesiska regulējuma uzlabošanā. Noteikti ir modeļi, kurus mēs varam izmantot, kur ir starptautiskā pieredze un prakse," saka Putnis.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants uzsver, ka Putņa galvenais darbs būs jauna nozares likuma izveide. Savukārt pēc tam jau būs jāstrādā, lai panāktu valsts atbalstu medijiem.
Mediju politikas nodaļai būtu jāsakārto visa nozare kopumā, jo NEPLP ir uzraugošā institūcijai tikai elektroniskajiem medijiem. Svarīgs uzdevums būtu izveidot drukāto un interneta mediju regulējumu, kura, īpaši interneta medijiem, principā nav vispār, uzsver Dimants.
Aizvien gan turpinās konkursi uz Mediju politikas nodaļas eksperta ierēdņa un eksperta juriskonsulta ierēdņa amatiem.
Jau ziņots, lēmumu par Mediju politikas nodaļas izveidi Saeimas koalīcija pieņēma jau teju pirms gada. Pērnruden izsludinātajā konkursā nav izdevies atrast piemērotus kandidātus, jo Latvijā trūkst mediju jomas speciālistu, kuri būtu gatavi strādāt valsts pārvaldē un veidot Latvijas nacionālo mediju politiku.
Kultūras ministre Dace Melbārde iepriekš Latvijas Radio atzina, ka Latvija ir pēdējā valsts Eiropā bez savas nacionālās mediju politikas, taču ar nodaļas veidošanu neejot viegli.
Tomēr šogad ministrija plāno izveidot mediju politikas ietvaru nacionālā un Eiropas Savienības (ES) kontekstā, izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes, attīstīt piedāvājumu krievvalodīgajai auditorijai.
