KM Mediju politikas nodaļu vadīs kādreizējais «Delnas» direktors Roberts Putnis

Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konkursā uz Mediju politikas nodaļas vadītāja amata vietu uzvarējis Roberts Putnis, kurš savulaik vadīja sabiedrību par atklātību „Delna” un kurš šobrīd vada „BTA” apdrošināšanas kompānijas pārstāvniecību Vācijā.

Uz Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja vietu bija pieteikušies astoņi pretendenti.

„Roberts Putnis komisijas sēdē un arī ar iesniegtajiem materiāliem spējis pārliecināt komisiju par vislielāko vispusību, izpratni par dažādām jomām, dažādiem sektoriem, kas saistās ar darāmo darbu nākotnē un ar vīziju, kādā veidā to sasniegt. Pats galvenais bija vispusība, pieredze dažādos sektoros, tai skaitā finanšu, nevalstiskajā sektorā, privātbiznesā. Un ari ļoti izteiktu starptautisku dimensiju sniegumā,” skaidro  ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, kurš vadīja atlases komisiju.

Darbu ministrijā Putnis varētu sākt no 16.aprīļa, līdz tam noslēdzot savas saistības ar iepriekšējo darba devēju, bet jau pakāpeniski iesaistoties mediju politikas pamatnostādņu darba grupā.

"Tas, ko es redzu šajā funkcijā, ka piesardzīgi jāiet uz priekšu izpildvarai attiecībās ar medijiem. No otras puses - iespēja ir tas, ka mediju tirgū pastāv pieprasījums pēc uzlabojuma soļiem un Mediju politikas nodaļas uzdevums ir šis intereses apkopot, definēt, pārvērt tādā formā, kas ir politiski saprotama un īstenojama kāda noteikta tiesiska regulējuma uzlabošanā. Noteikti ir modeļi, kurus mēs varam izmantot, kur ir starptautiskā pieredze un prakse," saka Putnis.

Roberts Putnis

    Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants uzsver, ka Putņa galvenais darbs būs jauna nozares likuma izveide. Savukārt pēc tam jau būs jāstrādā, lai panāktu valsts atbalstu medijiem.

    Ainārs Dimants

      Mediju politikas nodaļai būtu jāsakārto visa nozare kopumā, jo NEPLP ir uzraugošā institūcijai tikai elektroniskajiem medijiem. Svarīgs uzdevums būtu izveidot drukāto un interneta mediju regulējumu, kura, īpaši interneta medijiem, principā nav vispār, uzsver Dimants.

      Aizvien gan turpinās konkursi uz Mediju politikas nodaļas eksperta ierēdņa un eksperta juriskonsulta ierēdņa amatiem.

      Jau ziņots, lēmumu par Mediju politikas nodaļas izveidi Saeimas koalīcija pieņēma jau teju pirms gada. Pērnruden izsludinātajā konkursā nav izdevies atrast piemērotus kandidātus, jo Latvijā trūkst mediju jomas speciālistu, kuri būtu gatavi strādāt valsts pārvaldē un veidot Latvijas nacionālo mediju politiku.

      Kultūras ministre Dace Melbārde iepriekš Latvijas Radio atzina, ka Latvija ir pēdējā valsts Eiropā bez savas nacionālās mediju politikas, taču ar nodaļas veidošanu neejot viegli. 

      Tomēr šogad ministrija plāno izveidot mediju politikas ietvaru nacionālā un Eiropas Savienības (ES) kontekstā, izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes, attīstīt piedāvājumu krievvalodīgajai auditorijai.

      4 komentāri
      Mr. Ānuss
      Jo Latvijā trūkst mediju jomas speciālistu... Un puisis, kurš 35 gadu vecumā tiek pie pirmās augstākās izglītības tālu ne mediju jomā ir tas vienīgais un ūstenais nozares speciālists! Aleluja!
      Oi!
      Neizskatās cerīgi. Putnis, kuram nav nekādas pieredzes mediju jomā, tagad domās par to, kādiem tiem būt. Fui, fui, fui. Kārtējais šaubīgais konkurss. Interesanti, kas bija lēmēji?
      Kalvis
      Kārtējais sorosoīds valsts pārvaldē. Vemt no viņiem gribas.
      es
      Kalvi, beidz lasīt un atgremot NRA. Veiksmi Robertam, prieks, ka tādi cilvēki Latvijā atgriežas.
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Populārākie
      Interesanti