Ilūkste mūsdienās ir neliela, klusa mazpilsēta Sēlijas austrumos, bet vēl pirms 110 gadiem tā bija pamatīgs tirdzniecības centrs ar sakrālu pērli upes krastā – jezuītu baznīcu.
"Savos apjomos pat pārspēja tagadējo Aglonas baziliku. Torņi, iedomājaties, vien bijuši 60 metru augstumā," stāstīja Ilūkstes pilsētas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste, vēsturniece Aija Piļka.
Pilsētu teju pilnībā nopostīja Pirmajā pasaules karā, tāpēc mūsdienās par šīs vecās Ilūkstes sirds aizgājušo varenību liecina tikai viena senā būve – klostera ēka. Taču pirms diviem gadiem iepretim klosterim sākās rosība.
"Brutāli sāka rakt nekompetenti cilvēki. Interesanti ir tas, ka nebija jau sākts rakt kaut kur tur tālāk, bet tieši tur, kur atradās altāra daļa. Kā jūs domājat, kāpēc?" vaicāja vēsturniece.
Daļa izraktā, bet visdrīzāk, ārkārtīgi neliela, šobrīd izlikta klostera ēkā. Trauku atlūzas un dzelzs darbarīki un vēl – kas briesmīgāks.
Nelikumīgajos izrakumos tika atrastas daudzas cilvēku mirstīgās atliekas. Tās joprojām atrodas maisos klostera ēkā.
"Visnežēlīgākais ir tas, ko jūs tagad redzat maisos, ka aizvien nav atrasta iespēja šos cilvēkus nolikt attiecīgā vietā un viņi kā koka, kā dzelzs gabali samesti vienkārši maisos," klāstīja Piļka.
Persona, kas veica šos izrakumus, apstiprināja, ka nav arheologs, bet gan mūziķis, kam vaļasprieks ir vēsture.
"Mums radās ideja vienkārši izņemt būvgružus no pamatiem, tāpēc ka prezbitērija daļai bija jābūt neskartai no sprādzieniem, neizdemolētai. Dome pieņēma mani darbā attīrīt tos būvgružus," stāstīja arheologs – amatieris Toms Jarinovskis.
Ilūkstes novada domes īpašumā baznīcas teritorija un klostera ēka nonāca vien pirms pāris gadiem, pašvaldībai to atdāvināja katoļu baznīca.
"Tikai tad, kad sāka atsegties šīs vērtība, šie pamati, tad pēkšņi parādījās dažādas instances, dažādi ierēdņi: "Jūs te darāt neprofesionāli, jūs te nepareizi darāt!". Bet pašā sākumā viņi deva saskaņojumu: "Te jau nav nekādu vērtību"," sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (Latvijas Zemnieku savienība).
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne norādīja: "Nebija tā īsti likumīga rakšana, jo, tikko kā sāka atrakt pirmos pamatus, kā atraka pirmos cilvēku kaulus, nevajadzēja tos lasīt ārā, nevajadzēja vākt kopā, bet vajadzēja apstāties un paziņot, un piesaistīt profesionālu arheologu."
Taču tas netika izdarīts un cilvēku mirstīgās atliekas nu jau pusotru gadu kā atrodas maisos. Valsts policijā norādīja: "Policija turpina sekot situācijas attīstības gaitai. Šobrīd policijas rīcībā esošā informācija neliecina, ka noticis likumpārkāpums".
Tikmēr Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē šobrīd sākts process, lai vietu kā kompleksu iekļautu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Uz to cer arī jaunajā pašvaldībā Augšdaugavas novada domē.
"Mēs esam vienojušies ar draudzi, mācītāju, ka šīs mirstīgās atliekas tiks pārapbedītas kapsētā, kur arī tām jābūt,"
teica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts ("Latvijas attīstībai").
Pašlaik arī tiek gatavots projekts iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondā, lai veiktu arhitektonisko un arheoloģisko izpēti, paredzēti arī vērienīgi klostera ēkas rekonstrukcijas darbi. Savukārt izmeklēšanu, lai izvērtētu vecās pašvaldības rīcību, jaunā dome neplāno veikt. Uz jautājumu, kad cilvēku mirstīgās atliekas tiks pienācīgi apglabātas, pašvaldībā atbildēja – kaut kad drīzumā.
