“Nils Ušakovs – mūsu cilvēks, kurš vada partiju. Cilvēkam jābūt ne tikai partijas biedram, bet arī līderim savā organizācijas. Otrais, viņam ir pieredze strādāt pašvaldībā, galvaspilsētā un viņš tika pārvēlēts uz diviem termiņiem, kas nozīmē, ka cilvēki viņam uzticas,” sacīja Klementjevs.
Viņa ieskatā, prezidentam būtu jālauž politiskās tradīcijas. Bet, ja viņš, kā esot ierasts, aicinās strādāt savus bijušos kolēģus, tad neko jaunu tuvākajā laikā valdībā nemainīšot, komentēja politiķis. Viņaprāt, ka Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdība parādījusi – problēma ir ne tikai premjerministrā, bet arī ministros, kas uzvedoties augstprātīgi, jo domā, ka tiks pārvēlēti nākamajā valdībā.
“Saskaņai” esot vajadzīgas desmit dienas, lai spētu izveidot koalīciju. “Ja mēs desmit dienās nesavāksim koalīciju, tad mēs esam gatavi atkāpties no šī procesa,” sacīja Klementjevs.
Savukārt partijas "No sirds Latvijai" līdere Ingūna Sudraba norāda uz Vējoņa trešdien pausto, kā nākamajai valdībai jābūt veidotai no pašreiz koalīcijā esošajām trim partijām. Viņasprāt, prezidents, ko ievēlējusi Saeimā, būtībā esot ierobežots, jo viņam jābūt pateicīgam tiem, kas viņu ievēlēja.
Sudraba arī pašreizējās neskaidrības ar premjera kandidātiem sauc par spēli, kas esot sarunāta: “Šī situācija veiksmīgi izspēlēta, dodot iespēju iniciatīvu uzņemties prezidentam.”
Līdzīgi arī deputāts Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) uzskata, ka pašreiz ir daudz spekulāciju. Divas partijas esot parādījušas, ka solīto premjera kandidātu viņiem nav. “Tur ir mazspējas sindroms šinī varā un valdībā. Un pārsvarā vada tikai tradīcijas, ka viņi gadu gaitā viens pie otra veiksmīgi pierīvējušies,” komentēja Liepiņš.
Apvienībā neesot bijušas diskusijas par iespējamo sadarbību ar “Saskaņu”, bet Liepiņš šādu varbūtību apšaubīja.
"Jaunajai valdībai ir nepieciešama Saeimas vairākuma uzticība. Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir atbildīgas par to, lai Latvijā tiktu izveidota stabila un rīcībspējīga valdība," sacīja Vējonis.
Viņš arī aicināja partijas “rīkoties valstiski atbildīgi un politiski drosmīgi”. Viņš arī pauda pārliecību, ka partijās ir pietiekami daudz spējīgo cilvēku, kas varētu uzņemties premjera pienākumus.
Jau ziņots, ka pēc “Vienotības” premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis deva partijām laiku līdz gada beigām, lai vienotos par nākamo koalīciju, premjeru un darba prioritātēm.
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgušajām spekulācijām "Vienotība" oficiāli paziņoja, ka premjera amatam izvirzīs partijas līderi Solvitu Āboltiņu, bet par to gan vēl tiek plānots balsojums frakcijā, jo Āboltiņu neatbalsta arī daļa pašas partijas biedru.
Kategoriski pret darbu Āboltiņas valdībā ir pašreizējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība, savukārt trešais koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība sākotnēji paziņoja, ka līdz 28.decembrim izvirzīs virzīs savu kandidātu premjera amatam, taču apsolītajā datumā to neizdarīja un vēlāk paziņoja, ka ir atteikusies no iespējas izvirzīt savu premjera amata kandidātu un nolēmusi dot priekšroku „Vienotībai”.
Pēc koalīcijas partiju nespējas virzīt premjera kandidātus Vējonis nolēma pats uzņemties iniciatīvu valdības veidošanai un janvāra pirmajā nedēļā uzrunāt iespējamos kandidātus, kuru vārdus gan viņš neatklāja.
