"Tas nav labs žests," sacīja Klementjevs, uzsvērdams, ka valstī daudz vairāk ir jārunā par to, kā labāk dzīvot iedzīvotājiem, nekā par hibrīdkariem un ģeopolitisko situāciju.
Līdz ar to "Saskaņai" arī būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts, kuru gan Klementjevs atturējās nosaukt. Tomēr tas būšot labi zināms "Saskaņas" politiķis. Tas gan nebūs Rīgas mērs Nils Ušakovs, jo viņam kandidēt uz Valsts prezidenta amatu liedz vecums cenzs - lai kļūtu par prezidentu ir jābūt vismaz 40 gadu vecam. Tomēr, ja Ušakovs varētu kandidēt un prezidentu vēlētu tauta, viņam nebūtu konkurentu, pārliecību pauda Klementjevs. Politiķis atzina, ka "Saskaņa" ir iecerējusi cīnīties par to, lai turpmāk Valsts prezidentu varētu vēlēt sabiedrība.
Klementjevs arī pieļāva, ka rudenī kritīs premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītā valdība. "Viņa nevar strādāt, jo nav nevienas idejas, neviena virziena," sacīja Klementjevs, piebilzdams, ka arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums var ietekmēt Straujumas valdības mūžu.
Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Vējonis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai".
Tāpat neoficiāli kļuvis zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš.
