Labrīt

Radio aizkadrā: skaņu inženieris Augustīns Delle

Labrīt

Radio aizkadrā: dežūrapkopēja Modrīte Užule

Una Klapkalne: Nākamā gada finansējums ļaus LR ražot vairāk satura, bet elastība ir liegta

Klapkalne: Nākamgad finansējums ļaus Latvijas Radio saražot vairāk satura, taču elastība ir liegta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No nākamā gada Latvijas Radio ēterā vairs neskanēs reklāmas, jo paredzēta sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne norādīja, ka Latvijas Radio veidos daudzveidīgu un interesantu saturu, kas aizstās reklāmu raidlaiku, lielākoties tie būs analītiski raidījumi, un klausītāju būšot tikai ieguvēji.

“[Nākamgad] finansiāli sliktākā stāvoklī mēs nebūsim, bet elastības ziņā gan. Jo, no vienas puses, tiek iedots labāks finansējums – tas ir jāatzīst. Un nākamgad pilnīgi noteikti sabiedrība būs ieguvēja satura veidošanas ziņā un piedāvājumā no Latvijas Radio. Tajā pašā laikā – ja finansējums ir tikai no valsts budžeta un nav mūsu pašu, mēs, protams, esam ļoti neelastīgi,” atzina Latvijas Radio vadītāja.

Runājot par sabiedrisko mediju likumu, ko drīz paredzēts pieņemt Saeimā, Klapkalne minēja, ka tajā vēl aizvien nav atrisināts jautājums par finansējuma piešķiršanas principiem. Detaļas par finansējuma modeli varētu būt zināmas nākamgad augustā.

“Pašlaik pēc likuma esam atstāta pilnīgi tajā pašā režīmā, kā jebkura valsts budžeta iestāde. Tātad mēs cīnāmies par budžetu vispārējā budžeta likuma pieņemšanas kārtībā,” sacīja Klapkalne. Taču sabiedriskajiem medijiem ļoti būtiska būtu finansiālā neatkarība.

Ideālais variants būtu finansējuma apmēra piesaiste iekšzemes kopproduktam. Taču to Finanšu ministrija noraidīja.

Vēl viena iespēja būtu budžeta paredzēšana trim gadiem. “Tad cīņa par budžetu varbūt notiktu vidējā termiņā, kas būtu reizi trijos gados. Mēs vienotos, ka šī summa ir, un mēs zinām, ka mēs trīs gadus strādājam ar drošu sirdi un pārliecību. Tas būtu vēl viens veids, kā risināt. Katrā ziņā šo veidu ir daudz,” sacīja Latvijas Radio vadītāja.

Viņa norādīja, ka Igaunijā tiekot diskutēts par iespēju indeksēt kompensāciju sabiedriskajiem medijiem. “Skatīties līdzi naudas vērtībai un vismaz par inflācijas procentu kompensāciju palielināt katru gadu, nevis turēt to tādā līmenī, kāds tas bija, skatoties tagad jau uz 2021. gadu,” sacīja Klapkalne.

KONTEKSTS:

Saeima pašlaik strādā pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projekta. Jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

Saeimas komisija vienojās, ka sabiedrisko mediju uzraudzības padomē būs trīs cilvēki, kurus izvirzīs Saeima, prezidents un nevalstisko organizāciju izvirzītais pārstāvis. Asas diskusijas raisīja sabiedriskā medija galvenā redaktora iecelšanas kārtība, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimas balsojumā.

Paredzēts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka nekā iepriekšējā gadā. Piedāvājums to saistīt ar procentdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) tika noraidīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti