Klaiņojošie suņi laukos barības sirojumos saplosa gan stirnas, gan teļus un aitas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Problēmas ar klaiņojošiem suņiem ir ne tikai pilsētā, bet arī laukos. Turklāt klaiņojošie dzīvnieki okupējuši mežu teritorijas, kur tie saplosa meža dzīvniekus, tostarp  stirnas un pat tīrumos zemnieku piesietos  teļus vai pastaigā vestās aitas. Pamesti, nepieskatīti,  nebaroti un izsalkuma mocīti šie  suņi apvienojas baros un  dodas barības sirojumos. Aktīvāk tas notiek pavasaros, taču, kā apliecina mežniecību un pašvaldību speciālisti, tas notiek visa gada garumā.

Klaiņojoši suņi pilsētās un jau arī laukos nav retums, bīstami tie kļūst, kad tie pulcējas baros, tikpat kā ciltīs. Tad tajos sevišķi attīstās vilka sindroms, un prognozēt šo suņu  rīcību ir sarežģīti.

„Gēni, gēni. Visi suņi nākuši no vilkiem. Viņiem kaut kur ir palicis iekšā instinkts uzbrukt citiem dzīvniekiem, ja tie ir viņu tiešais barības avots. Barā viņiem šis instinkts ir daudz agresīvāks, viņi nodara daudz vairāk posta. Sevišķi tie, kuri ir izsalkuši, kurus nebaro un kuri pa mežiem un krūmiem dzīvo, tie suņi ir ļoti agresīvi. Visi salasās baros pa pieciem vai sešiem. Ja viņiem neizdodas kādu dzīvnieku noķert, tad, ja tiekas ceļā cilvēks vai bērns, viņš arī var būt par upuri,” skaidro Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Viesturs Arbidāns.

Par klaiņojošo suņu izplatību satraucas pašvaldību speciālisti. Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts stāsta, ka šie klaiņojošie dzīvnieki rada draudus gan lauku, gan piepilsētas teritorijās un pat mežos. Taču arī cīņai ar tiem, kā liecinot prakse,  vajagot  īpašus noteikumus. „Medību likums ļauj tos nošaut. Bet, ja kāds cilvēks no malas redz un informē dzīvnieku aizsardzības personas, tad šis jautājums kļūst ļoti nopietns, līdz pat prokuratūrai. Tā ir problēma. Tiek ierosināts pašvaldībām izstrādāt saistošos noteikumus par suņu un kaķu izķeršanu vai atšaušanu, lai mednieks, redzot viņus medību teritorijā, tos atšautu,” saka Aizbalts.

Lai gan klaiņojošu suņu problēma visasāk jūtama pavasarī, tomēr arī pašlaik un visa gada garumā tā ir aktuāla, teic Viesturs Arbidāns. Turklāt, kā liecina pēdējie gadījumi, cieš arī lauku mājlopi, īpaši piemāju tuvumā piesietie teļi.

Būtībā problēma slēpjas pašos cilvēkos: viens nesūdzas par kaitējumu, bet otrs nepieskata savus suņus vai vēl ļaunāk - pamet tos likteņa varā, nebarotus, liekot šajos dzīvniekos ieslēgties iztikas gūšanas  instinktiem.

Tāpēc arī mednieki un virsmežniecības speciālisti uzsver - lai cīnītos ar klaiņojošo dzīvnieku bariem, nepieciešama atbildīgo institūciju ieinteresētība un darbība, lai šie dzīvnieki nenodarītu kaitējumu sabiedrībai.

„Ja visa valsts pārvalde un institūcijas darbotos likuma ietvarā… ir pašvaldības policija, Valsts policija, robežsargi, zemessargi, mednieki. Šo jautājumu var atrisināt likumā noteiktajā kārtībā, nevis tikai runāt par to,” teic mednieks Viktors Frīliņš, kurš vada Daugavpils makšķernieku un medību biedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti