13 nokostas, 28 pazudušas un 15 smagi savainotas aitas. Tādu ainu savā šķirnes aitu ganāmpulkā, pēc klaiņojošo suņu uzbrukuma, ieraudzīja Brantu pagasta "Rīderu" saimnieki. Materiālie zaudējumi apjomīgi, taču no kā tos piedzīt nav. Pierādīt, kurš no pagasta suņiem to ir izdarījis, saimniekiem ir gluži vai neiespējami. Arī Krimināllikumā nav paredzēta atbildība, ja kādam saimniekam piederošs suns ir nodarījis kaitējumu citiem dzīvniekam.
Lieki teikt, ka aina, kuru pēc asiņainā slaktiņa ieraudzīja "Rīderu" saimniecības pārvaldniece Tatjana Petrova bija visai šaušalīga. Un suņu uzbrukuma sekas vēl tagad var redzēt, tām aitām, kas palikušas dzīvas.
Vēl gan nav saskaitīti zaudējumi, jo tajos nevar rēķināt tikai nokostās aitas, bet Romanova šķirnes ganāmpulkā aitu mātes bija aplecinātas, tātad zaudējumos jārēķina arī nedzimušie jēri. Par notikušo ir iesniegums policijā, bet pierādīt vainīgo suņu saimniekus ir tikpat kā neiespējami.
Saimniecības pārvaldniece atzīst, ka arī iegūt materiālo kompensāciju par nodarīto būs neiespējami.
To, ka saimniekiem no likuma viedokļa būs grūti atgūt zaudējumu vērtē arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve Dace Jukāma.
Klaiņojošos suņus var likvidēt mednieki, ja tie ir 200 m attālumā no mājām, bet, kā uzskata mednieks un Valmieras mežniecības mežziņa vietnieks Jānis Ence, tā arī nav izeja, vispirms tomēr ir jāpanāk saimnieku atbildība. Un viens risinājums varētu būt - pašvaldībām ieviest stingrākas prasības dzīvnieku reģistrēšanā.
Jāpiebilst, ka Vidzemē Brantu pagastā klaiņojošo suņu saplosītās aitas šogad nav vienīgais gadījums, tādi bijuši arī Cēsu un Alūksnes pusē.
