Viņš paskaidroja, ka Rīgā ik gadu notiek pusotrs tūkstotis ceļu satiksmes negadījumu, turklāt bojāgājušo un smagi cietušo statistikā redzams, ka vairāk nekā 70% ir kājāmgājēji un no atlikušajiem vēl puse ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki.
Neraugoties uz izskanējušo kritiku, Ķirsis atzina, ka tas ir salīdzinoši ātrs un ērts risinājums, kā ātri panākt efektu. Viņš minēja, ka stabiņi vietās, kur ielu šķērso kājāmgājēji, samazina gājējiem pārvaramo distanci, bet braucējiem vizuāli rada šaurākas brauktuves sajūtu, tāpēc rodas nepieciešamība samazināt ātrumu.
Vienlaikus Rīgas vicemērs atzina, ka dažās vietās šis risinājums nebija veiksmīgs, piemēram, uz Āgenskalna un Torņkalna robežas, kur tika apgrūtināta sabiedriskā transporta kustība. Pašlaik Rīgas dome kopā ar SIA "Rīgas satiksme" pārplāno šo risinājumu.
Viņš arī pauda, ka Rīgā jau vairākus gadus izmantoti stabiņi, bet šogad tie novietoti pilsētas centrā, kas, iespējams, bija pamanāmāki.
Ķirsis minēja, ka stabiņi Tērbatas ielā ziemas laikā varētu tikt noņemti, jo to novietošana šajā vietā saistīta ar vasaras ielas projektu. Viņš atzina, ka tas ir pagaidu risinājums, kur ar ātriem līdzekļiem var panākt rezultātus, kurus Rīgas pašvaldības atbildīgie cer redzēt arī ceļu satiksmes negadījumu statistikā. Tomēr nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa infrastruktūru.
Viņš uzsvēra, ka citur pasaulē šāds risinājums ir devis rezultātu. "Ja tā nebūtu, mēs tā nedarītu," viņš norādīja.
