Ķīpsalas iedzīvotājus satrauc koku izciršana bez apspriešanas; būvvalde bažas noraida

Ķīpsalas iedzīvotājos satraukumu radījuši plāni attīstīt īpašumus pašā salas viducī, kur pašlaik aug vietējo iemīļoti koki. Bažas par iespējamu koku izciršanu bez publiskas apspriedes iedzīvotājiem nav izdevies kliedēt arī sarunās ar pašvaldību. Un tikai pēc Latvijas Radio intereses noskaidrojies, ka bažām šoreiz nav pamata. Taču šis gadījums izgaismo problēmu, ka koku ciršanas publiskā apspriešana lielākoties seko likuma burtam, nevis patiesajai jēgai.

Zemesgabali Ķīpsalas ielā 41 un 49 atrodas pavisam netālu no Ķīpsalas peldbaseina, rindu mājām un tūristu iecienītā Žaņa Lipkes memoriāla. Muzeja darbinieku skats pa logu līdz šim vērās kokiem neapbūvētajā zemes pleķītī. Drīzumā tas mainīsies, jo nekustamo īpašumu attīstītājs un būvnieks „YIT celtniecība” divos gruntsgabalos plāno būvēt sešas dzīvojamās mājas. Būvvalde saskaņojusi 25 koku nociršanu, par ko vietējie neesot zinājuši.

„Nebija paziņojuma, mūs neaicināja – ne Lipkes memoriālu, ne mūsu kaimiņus tepat no Mazā Balasta dambja, ne Āriju Lipki, kura te nodzīvojusi kopš 1951.gada un kurai šie koki un tas milzīgais vītols ir viņas dzīves daļa. Neviens netika aicināts uz apspriešanu. To, ka tāda apspriešana ir bijusi, ja tu nesēdi Rīgas domes lapā un nelasi visus paziņojumus par koku ciršanas publisko apspriešanu, tu nevari pamanīt,” saka Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone.

Vietējo sašutumu tagad izraisījusi pie zemesgabala uzstādītā projekta vizualizācija, kurā nav redzams neviens pašlaik augošais koks. Pēc Tomsones teiktā, lielāku skaidrību par koku likteni nav izdevies gūt arī saziņā ar pašvaldību, tādēļ viņa vērsusies domē ar lūgumu koku ciršanu apturēt.

Pēc Latvijas Radio intereses gan ātri vien noskaidrojas, ka šoreiz satraukumam nav pamata – potenciālo māju ceļā esošie koki jau izcirsti, bet vietējo iemīļotajam vītolam un citiem vērtīgiem kokiem neviens klāt neķeršoties.

„Teritorijā deviņi koki tiek atstāti, pamatojoties gan uz mūsu speciālista, gan [attīstītāja piesaistītā] sertificētā arborista slēdzienu. Saglabājamie koki ir norobežoti, lai tos nevarētu ietekmēt būvniecības procesā, tos nav paredzēts cirst un tiem nav izsniegta ciršanas atļauja,” norāda Rīgas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Būvvaldē arī noraida pārmetumus par publiskās apspriešanas formalitāti – pērnruden objektā bijis paziņojums par koku ciršanu, apspriešana ilgusi desmit darba dienas un saņemti pat desmit iedzīvotāju viedokļi, visi pozitīvi. Speciālu apkārtnes iedzīvotāju ielūgšanu uz apspriedi Rīgas domes noteikumi neparedz. „Planšetes atbilstoši normatīvajiem aktiem obligāti ir jāizvieto Rīgas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, apkaimes izpilddirekcijā un pašā teritorijā, kur paredzēts cirst kokus. Personai ir jāatsūta foto fiksācija, ka šī planšete teritorijā ir izvietota, un mūsu rīcībā tāda ir,” skaidro būvvaldes pārstāve.

Tomēr veids, kādā tiek rīkotas šādas publiskās apspriešanas koku ciršanai, rada iespaidu, ka to mērķis nav patiešām izzināt patieso iedzīvotāju noskaņojumu, uzskata Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. „Pirmkārt, šim pasākumam būtu jābūt ļoti labi izsludinātam un par to nepārprotami būtu jāuzzina lielākajai daļai vietējo iedzīvotāju, kuri ir saistīti ar šīs vietas attīstību. (..) Par to ir ļoti jādomā, jo uzdevums būtu tiešām izzināt, ko iedzīvotāji domā par šo jautājumu,” iesaka eksperts.

Pēc pieredzes viņš zina teikt, ka formālas apspriešanas nav retums arī ārpus pilsētas. Piemēram, apspriešanu par koku ciršanu meža zemēs nereti rīko vairāku desmitu kilometru attālumā, un cilvēki, kurus tas skar, par to vai nu neuzzina vai nespēj tur nokļūt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti