Ķīlis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka par saviem iesāktajiem darbiem, “iesētām sēklām” tādas “lielas bradāšanas nebija, bet kaltēšanas sajūta”.
Piemēram, vispārējās izglītības kvalitātes kritēriji būtu jāievieš agrāk nekā 2018.gadā, kā to plānots darīts tagad. Šis jautājums tagad atbīdīts malā, “kaltēts ar citām prioritātēm”. Ķīlis norādīja, ka viņa piedāvātais vispārējās izglītības kvalitātes monitorings ļautu skolēniem un vecākiem saprast, kurā skolā ir kvalitatīva izglītība, vērtējot ne tikai pēc panākumiem olimpiādēs.
Arī pašreizējā “augstskolu netrobelēšana” ir šāds jautājuma atlikšanas piemērs. Ķīlis atzina, ka ar augstskolu novērtēšanu viņam gāja ļoti grūti, un, iespējams, tāpēc tagad augstskolas neaiztiek, atceroties to, ka “tas ir kaut kas šausmīgs”.
Bet kopumā ir nevis norakšana vai kuģa griešana citā virzienā, bet gan reformu atlikšana, pauda Ķīlis, norādot, ka skolotāju atalgojuma reforma turpinās, zinātnisko iestāžu darbības novērtējums turpinās, sadarbībā ar Pasaules banku tapis augstākās izglītības novērtēšanas un finansēšanas modelis.
Ķīlis arī atzina, ka vislielāko izbrīnu viņam izraisīja augstākās izglītības nozares pretošanās novērtējumam no ārpuses, tā bija ļoti labi lobēta nozare, tā “dzīvoja ļoti labi, kur nebija valsts naudas, tur bija Eiropas Savienības fondu nauda, neviens nepārbaudīja kvalitātes standartus”.
Pilna intervija ar Robertu Ķīli - atklāti par politikas spēlēm, Reformu partijas neveiksmes cēloņiem, savām veselības un alkohola problēmām:
